Policija lūdz atsaukties krāpnieka upurus.
Pirms dažām dienām Jēkabpilī aizturēts 1980. gadā dzimis jelgavnieks Rihards (vārds mainīts), kas ir atzinies naudas un mantas izkrāpšanā no cienījamu gadu sievietēm. Izmeklējot noziegumu, atklājušās četras cietušās personas, kas dzīvo dažādās vietās Jelgavā. Taču izmeklētājiem ir aizdomas, ka apkrāpto vai apzagto varētu būt vairāk, tāpēc iespējamie cietušie tiek aicināti pieteikties policijā.
88 gadus vecā jelgavniece Vizma (vārds mainīts) atceras, ka viņa Rihardu satikusi 2014. gada oktobra vakarā netālu no Jāņa baznīcas. “Es biju noraudājusies, jo tikko biju zaudējusi vīru, ar kuru laulībā nodzīvojām 42 gadus. Arī acis bija slimas. Tādēļ vakara krēslā es pat īsti nevarēju saskatīt vīrieti, kurš lūdza, lai palīdz,” stāsta Vizma. Palīdzības lūdzējs teicis, ka nupat kā iznācis no slimnīcas, kur par ārstēšanos samaksājis 180 eiro, tādēļ viņam trūkstot naudas autobusa biļetei, lai nokļūtu mājās Elejā. Vīrietis piebilda, ka autoostā viņam nav izdevies satikt nevienu elejnieku un tādēļ ir spiests prasīt palīdzību uz ielas. “Mans vīrs reiz teica, ka izmisumā nonākušam cilvēkam ir jāpalīdz. Nodomāju, ka varbūt šis ir tas gadījums, kad viņš otram palīdzētu. Un, ja tagad mana vīra vairs nav, tad man jāpilda viņa teiktais,” Vizma atceras savas izjūtas. Tajā brīdī viņai makā bijusi vienīgi piecu eiro banknote.
Lai parādu atdotu, uzzina adresi
Apzinoties, ka tik dārgi jau ceļš līdz Elejai nemaksā, sirmgalve tomēr šo naudu Rihardam iedeva. “Pateicīgais” naudas saņēmējs, šķiet, nebija gaidījis tādu dāsnumu un pieklājīgi tūlīt lūdza Vizmai pastāstīt, kā viņu atrast, lai drīz vien varētu parādu atdot. Neapdomīgi sieviete pateica sava dzīvokļa adresi, kur pēc vīra nāves dzīvo viena.
Tā krāpnieka noziedzīgā rīcība pret cietušo turpinājās vairāk nekā trīs gadus. Kad vēlāk, Rihardu pratinot, izmeklētājs jautāja, kā izvēlējies cilvēkus, kam prasīt naudu, viņš atbildēja: “Pēc apģērba.” Proti, tika uzrunātas pieklājīgi ģērbtas vientuļas sievietes. Nav uzskaitīts, cik reizes trijos gados Rihards “apciemoja” 88 gadus veco Vizmu. Taču sirmgalve pieļauj, ka kopējā viņa izkrāptā summa varētu būt rakstāma pat ar četriem cipariem. Vizma nelietoja bankomātu un skaidru naudu turēja mājās. Sieviete teic, ka reiz nelūgtais viesis nozaga četrsimt eiro, ko viņa bija atlikusi plauktā acu operācijai (Vizma priecājas, ka pēc trīs gadu rindā stāvēšanas šo operāciju izdevās veikt par brīvu un tagad viņa redz kā jaunībā). Taču visvairāk Vizmai sāp nozagtā 1991. gada barikāžu dalībnieka medaļa. “Vīrs, kas tāpat kā es barikādēs bija piecas diennaktis, to medaļu negribēja. Viņš bija nemierā ar to, ka apbalvojums tiek piešķirts arī tādiem, kas barikādēs bijuši varbūt vien dažas stundas. Taču es medaļu saņēmu,” piebilst Vizma.
Ierodas ar bēru vainagu
Cietusī stāsta, ka Rihards visvairāk naudas no viņas dabūjis nevis zogot, bet izmisīgi lūdzot. “Vēl šogad janvārī viņš istabā pie galda bija nokritis ceļos,” stāsta Vizma. Iemesli vajadzībām tika izdomāti daždažādi. Reiz Rihards ieradies pat ar bēru vainagu (kas visdrīzāk bija nozagts kapos) un lūdza 18 eiro ceļam uz krustmātes bērēm. Mirdza atceras, ka Rihardam izpalīdzējusi arī kaimiņiene Soņa (vārds mainīts), kas viņam uzadījusi divus pārus zeķes un daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpā iedevusi 20 eiro banknoti. Soņai Rihards bija iestāstījis, ka strādājot par lopkopēju kādā fermā pie Jēkabpils, taču saimnieks zābakus nedodot un nākas darbā iet basām kājām. Soņa toreiz teikusi: “Kas man ko nenoadīt zeķes tādam cilvēkam, kurš strādā!” “Apvārdoja to kaimiņieni smalki, tāpat kā mani,” secina Vizma.
Beigās viņai no Riharda bijis bail. Pirmo reizi tāda sajūta uznākusi, kad viena “apciemojuma” laikā, ielūkojoties Riharda somā, atradusi pasi. Tādējādi sirmgalve atklāja, ka naudas lūdzējs uz ielas bija uzdevies ar citu vārdu. Taču vēlāk, kad viņi jau kļuva labāk pazīstami, Rihards reiz arī draudējis: “Ja es nedabūšu naudu un tu mani iekšā nelaidīsi, es tev izsitīšu logu.” Dažkārt, aizņemoties naudu, sacījis, ka kaut kad to atdos, bet vienmēr sanāca tā, ka naudas atdošana kavējās. “Bet vai tad tu zini, cik esi man parādā?!” jautājusi Vizma. Tad Rihards paņēma lapiņu, kas atradās uz galda, un mēģināja taisīt “parādzīmi”, kas gan maz atgādina finanšu dokumentu.
Krāpnieku atpazīst paziņa
Vizma teic, ka tā viņas kreditora attiecības ar Rihardu varēja turpināties vēl ilgi. Taču piepeši kāpņu telpā viņu ieraudzīja kaimiņiene, daudzbērnu ģimenes māmiņa Maija, kas Rihardu pazina no skolas laikiem. “Man jau viens no klasesbiedriem bija teicis, ka Rihards apkrāpj vientuļas tantiņas. Agrāk viņš bija nācis prasīt naudu arī man. Protams, es nedevu. Taču, kad ieraudzīju Vizmas tanti un Rihardu, es tūlīt nojautu, kas par lietu,” stāsta Maija. Kad Rihards aizgājis, abas sievietes apsēdušās pie galda un pamatīgi izrunājušās. Notika sarunas arī ar citiem kaimiņiem. Nākamajā dienā Vizma devās uz policiju.
Kriminālpolicijas vecākais inspektors Andris Skrūzmanis piezīmē, ka, tiklīdz Jelgavā tika pieņemts lēmums izsludināt vīrieti meklēšanā, arī atklājās, ka Jēkabpilī viņš ir aizturēts saistībā ar zādzību. A.Skrūzmanis atklāj, ka kolēģiem Jēkabpilī Rihards stāstījis, ka gājis iekārtoties darbā. Taču atkal iznācis “misēklis”: uzņēmuma vadītāja kabinetā nebija, un, izmantojot vaļā atstātās durvis, Rihards nozaga uz galda nolikto mobilo telefonu. Mirkli vēlāk zaglis un apzagtais koridorā satikās, un šoreiz vainīgais tālu netika. Viņu nodeva policijai. Tur atklājās, ka viņš ir vairākkārt tiesāts par zādzībām.
Runājot par vēl trīs Jelgavā zināmajiem cietušajiem, A.Skrūzmanis min, ka zaudētās summas sasniedz vairākus simtus eiro.
Kriminālpolicijas vecākie inspektori A.Skrūzmanis un Aleksandrs Gorohovs stāsta, ka aprakstītajam līdzīgi gadījumi, kad noziedznieki izmanto cilvēku labticību, gadās. Pirms dažiem gadiem Jelgavā tika notiesāts kāds vīrietis, kas daudzdzīvokļu mājās gāja aizņemties naudu un visur teica, ka ir kaimiņš. Aizdoto naudu viņš neatdeva. Krāpjot cilvēkus, vīrietim mugurā bija apsardzes firmas džemperis, kas liecināja par piederību likumpaklausīgai sabiedrībai. Savukārt ar uzņēmuma “Latvenergo” jaku pa Jelgavu staigāja kāds cits blēdis, kurš mainīja elektrības skaitītājus. “Viņam tiešām līdzi bija zagts skaitītājs, ko viņš cietušo mājās pielika. Par “darbu” bija jāmaksā 15–16 eiro,” atceras kriminālpolicisti. Šim blēdim “bizness” tā attīstījies, ka viņš pat nodibinājis firmu un aicinājis darbiniekus, kuriem noņemti mēri, lai pašūtu formas tērpus.
Jaunākie krāpniecības veidi ir interneta vidē, kur dažkārt, kā atzīst policisti, pietiek ar vienu neuzmanīgu klikšķi.
