«Ziņas» vakar jau rakstīja, ka Autobusu parka šoferu piketā bez atbildes palika jautājums, kāpēc uzņēmumā tomēr nevar pāriet uz darba līgumiem, autovadītājiem kā darba ņēmējiem nodrošinot atvaļinājumus un citas sociālās garantijas.
«Ziņas» vakar jau rakstīja, ka Autobusu parka šoferu piketā bez atbildes palika jautājums, kāpēc uzņēmumā tomēr nevar pāriet uz darba līgumiem, autovadītājiem kā darba ņēmējiem nodrošinot atvaļinājumus un citas sociālās garantijas. Pašvaldības un uzņēmuma vadība vienādi uzsver, ka autobusu vadītāji, slēdzot individuālā komersanta līgumu, būs tikai ieguvēji. Pārejot uz darba attiecībām, viņu ieņēmumi samazinātos.
Nesadzirdēts palika piketētāju sacītais par to, ar kādām metodēm uzņēmumā panākts, lai viņiem pārietu vēlēšanās kļūt par darba ņēmējiem, un darba devējs varētu teikt, ka līdz noteiktajam termiņam šoferi vēlēšanos pāriet uz darba attiecībām nav izteikuši.
Piketā Domes pārstāvji apgalvoja, ka viņu rīcībā nav iesnieguma par šoferu prasībām. Bet, cik zināms, Latvijas Neatkarīgās transporta arodbiedrības iesniegumu neviens nav atsaucis. Arī piketa dalībnieki apliecināja, ka lielākā daļa šoferu, ne vien Rīgas, bet arī pilsētas un starppilsētu maršrutos tomēr ir par darba attiecībām, nevis pašnodarbināto statusu.
Jā, darba līgumi nozīmētu uzņēmumam lielākus nodokļus. Līdz šim šoferi kā pašnodarbinātie pārsvarā maksā minimālo likumā noteikto taksi, bet uzņēmumam pilnībā būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un obligātie sociālie maksājumi. Būtu jāmaksā arī pievienotās vērtības nodoklis no biļešu realizācijas ieņēmumiem. Bet tas nozīmē lielākus ieņēmumus pašvaldībai iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā, kurus tā administrē. Ņemot vērā PVN maksājumus, lielāki būtu arī valsts kases ieņēmumi. Tāpēc nav saprotama pašvaldības un uzņēmuma cenšanās panākt, lai šoferi par katru cenu saglabātu individuālā uzņēmēja vai komersanta statusu.
Piketa dalībnieki vairākkārt runāja par uzņēmumā izveidotajiem «melnajiem sarakstiem», par to, ka ar vairākiem šoferiem, tostarp ar Vladimiru Mistjukēviču, kas vērsušies «Zemgales Ziņu» redakcijā, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietniece Viktorija Ļubļinska atteikusies pagarināt nomas līgumu. Arī Dmitrija Galkina stāstījums Domes vadībai par līguma pārtraukšanas iemesliem ir ievērības vērts. Šoferis strādājis ar savu laiku nokalpojušu 1988. gada izlaiduma «Ikarusu». Pavasarī iepriekšējais Pārvadājumu daļas vadītājs abiem ar pārinieku piedāvājis pāriet uz desmit gadu jaunāko «Otoyol» markas autobusu, kas pirms tam gan jāizremontē. Nomainījusies uzņēmuma vadība, un jaunā uzskatījusi, ka D.Galkinam jāsedz 245 lati par autobusa remontu, lai gan viņš nevienu dienu nebija ar šo autobusu braucis.
Šoferi arī sašutuši par savu beztiesisko stāvokli: viņiem nav dots laiks iepazīties ar jaunajiem nomas līgumiem, kur nu vēl iekļaut tajos arī savas prasības. Šoferi nesaprot, ko nozīmē līgumos minētā materiālās atbildības norma, un neviens arī to neizskaidro. Šajā situācijā vismaz pašvaldībai kā visu uzņēmuma kapitāldaļu īpašniecei varbūt tomēr vajadzēja dzirdīgāk ieklausīties šoferu sacītajā. No piketētāju puses raugoties, šķiet, ka pašvaldība pamanās nedzirdēt jautājumus, uz kuriem negribas atbildēt.
Diemžēl savu uzdevumu augstumos piketā nebija arī Latvijas Neatkarīgā transporta darbinieku arodbiedrība, ar ko šoferi saistīja lielas cerības. Pie neatbildētajiem un citiem jautājumiem vēl būs jāatgriežas.
