Par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta Latvijā katru gadu tiek meklēti vairāki tūkstoši jauniešu, kas, kaut arī vairākkārt saņēmuši valsts militārā dienesta pavēstes, dienesta pārvaldē tā arī nav ieradušies.
Par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta Latvijā katru gadu tiek meklēti vairāki tūkstoši jauniešu, kas, kaut arī vairākkārt saņēmuši valsts militārā dienesta pavēstes, dienesta pārvaldē tā arī nav ieradušies. Pagājušajā gadā no obligātā militārā dienesta valstī izvairījušies 3826 puiši, Zemgales valsts militārā dienesta pārvaldē – 1451, un 256 no viņiem ir Jelgavas pilsētas un rajona jaunieši.
Zemgales valsts militārā dienesta pārvaldes nodaļas vadītājs Gundars Ošiņš stāsta, ka obligātā militārā dienesta likums nosaka: visiem vīriešiem, kas ir Latvijas pilsoņi, vecumā no 19 līdz 27 gadiem obligāti jāpilda militārais dienests, kas ilgst 12 mēnešu. To var darīt Nacionālo bruņoto spēku vienībās vai Iekšlietu ministrijas Sardzes pulkā. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz virkni sodu, sākot no brīdinājuma un naudassoda līdz 25 latiem un beidzot ar piecām diennaktīm administratīvajā arestā.
Militārā dienesta pārvaldes Jelgavas pilsētas un rajona nodaļas vadītājs Artis Peipiņš stāsta, ka šā gada sešos mēnešos ar Jelgavas tiesas spriedumu pilsētā pie administratīvās atbildības saukti 26 jaunieši, bet Zemgales dienesta pārvaldē visvairāk izvairās Rīgas rajona nodaļas jauniesaucamie.
Vispirms jaunietis saņem pavēsti par iesaukšanu dienestā. Ja viņš uz to neatbild, jaunieti var sodīt un paziņojumu nosūtīt atkārtoti.
Ja jaunietis neatsaucas arī uz atkārtotiem izsaukumiem, Militārā dienesta pārvalde raksta pieprasījumu Valsts policijai par personas piespiedu atvešanu uz militārā dienesta nodaļu. Kad bēguļotājs tur nogādāts, Militārās dienesta pārvaldes darbinieki raksta protokolu, bet jaunietim pieprasa paskaidrojumu. Pēc tam policija bēguļotāju nogādā tiesā, tās lēmums ir zināms tajā pašā dienā pēc lietas izskatīšanas.
Melnais saraksts
Šovasar Latvijā dienestu pilda vairāk nekā četri tūkstoši jauniešu. Ik gadu no Jelgavas dienēt dodas līdz 200 jauniesaucamo, pagājušajā gadā bija 140 puišu. A.Peipiņš atzīst, ka, spriežot pēc statistikas datiem, visvairāk dienēt negrib tieši pilsētas jaunieši, jo viņiem ir daudz citu iespēju izklaidēties, studēt vai atrast darbu. Viņi nav ieinteresēti uz gadu atlikt savas izklaides, lai dotos armijā, dažkārt pat neapzinādamies, ka pārkāpj likumus un ka viņus var sodīt. Tagad, arī šķērsojot robežu, robežsargi pārbauda, vai persona, kas grasās atstāt valsti, neizvairās no dienesta un nav iekļauta meklējamo sarakstā par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta. Likumu vairāk ievēro lauku jaunieši, viņi arī mazāk izvairās no dienesta, daudziem tā ir vienīgā iespēja izrauties no ikdienas rutīnas un varbūt sākt veidot savu karjeru – militārajā jomā.
Kāpēc puiši izvairās no dienesta?
Tuvojas septembris, kārtējā iesaukuma laiks, un daudzi jau ir saņēmuši pavēsti par dienestu. Kādēļ tomēr tik daudzi negrib doties armijā? Domas dalās, taču katrs aptaujātais dienestā saskata savus mīnusus:
«Esmu atradis labu darbu un negribu to zaudēt.»
«Latvijas armija nespēj dot neko tādu, ko nevarētu apgūt pats, dienēšana ir lieki nosists laiks.»
«Nespēju šķirties no draugiem pat uz nedēļu, kur nu vēl uz gadu! Man ir draudzene, kuru mīlu un nepametīšu.»
«Par prioritāti uzskatu labas izglītības iegūšanu un karjeras veidošanu.»
«Armijā joprojām pastāv «ģedovščina».»
«Negribu, lai kāds «nejauši» mani nošauj. Ir dzirdēts, ka tā gadījies.»
«Tas mani nemaz neinteresē un nesaista.»
«Baidos, ka būs grūti, jo neesmu fiziski labi sagatavots.».
G.Ošiņš, kas pats savulaik ir bijis visos karstajos punktos un armijas dzīvi pārvalda perfekti, komentē puišu izteikumus:
«Bieži puiši baidās no nezināmā un iespaidojas no apkārtējiem. Dienēšana kā nosists laiks liekas tiem, kas armijā nav bijuši. 90 procentu izdienējušo puišu atzīst, ka dienests bijis noderīgs, un neko sliktu neteiks. Ir puiši, kas pēc dienesta baidās atgriezties civilajā dzīvē, jo dienestā pašiem ne par ko nebija jāuztraucas.»
Armijas sniegtās priekšrocības
Jau tagad dienējušajiem jauniešiem dzīve sniedz daudz lielākas priekšrocības nekā nedienējušajiem, tostarp arī darba atrašanā. G.Ošiņš prognozē, ka nākotnē tas būšot vēl izteiktāk, jo jau pašlaik nedienējis jaunietis nedrīkst strādāt iekšlietu sistēmā, un gaidāms, ka arī citās institūcijās. Darba devēji uzskata, ka puiši pēc dienesta ir apzinīgāki, kārtīgāki, rūdītāki un uzticamāki par pārējiem. G.Ošiņš teic, ka jau dienesta laikā apsardzes firmu un dažādu citu spēka struktūru pārstāvji vērtē puišus un pēc dienesta tiem piedāvā labi atalgotu un interesantu darbu.
Domas un priekšstati dalās
Par armiju savs priekšstats ir amatpersonām, savs – puišiem, kas to izbaudījuši uz savas ādas. Dažus apgalvojumus komentē Gundars Ošiņš un
Genādijs Tihomirovs, kas dienestu pabeidzis pirms diviem gadiem un dienējis Rīgas Sardzes pulkā un Jelgavas atsevišķajā sardzes bataljonā. Pēc dienesta saņēmis piedāvājumu strādāt policijā un to arī dara.
Armijā joprojām ir «ģedovščina».
G.O.: Nekur pasaulē nevienā armijā to nenoliedz. Arī mūsu militārajos spēkos, bet ne tik izteikti kā agrāk.
G.T.: Ir bijuši gadījumi. Īpaši pret jaunajiem, kas pretojas.
Slikti baro.
G.O.: Nepiekrītu, baro ļoti labi.
G.T.: Rīgā varēja būt labāka ēdināšana. Jelgavā ēdina ļoti labi un garšīgi.
Armijas draugi paliek uz mūžu.
G.O.: Bez šaubām!
G.T.: Jā, liekas, ka daži būs uz visu mūžu.
Dienestā var izšaut tikai dažas patronas.
G.O.: Nav tik traki. Atsevišķās daļās puiši sūdzas, ka no šaušanas rokas notirpušas.
G.T.: Gada laikā izšāvu tikai 21 patronu. Varēja būt arī interesantākas mācības.
Ja neesi dienējis, neesi īsts vīrietis.
G.O.: Filosofisks apgalvojums. Varētu tā teikt!
G.T.:Nē! Notrulināts teiciens, kas sevi neattaisno.
Armijā jādodas pēc brīvprātības principa.
G.O.:Jau tagad daudzi iet brīvprātīgi, un iespējams, ka nākotnē valstī šādu principu arī ieviesīs.
G.T.: Jā! Tad tai būtu lielāka jēga.
Statistika rāda, ka no jauniesaucamajiem dienēt aiziet tikai viena trešā daļa jauniešu. Pārējie dažādu iemeslu dēļ no armijas tiek atbrīvoti vai ieskaitīti rezervistos.
***
Dienestu var atlikt
Ja veselības dēļ jauniesaucamais atzīts par dienestam nederīgu.
Ja jauniesaucamais ir ģimenes vienīgais apgādnieks.
Ja viņa apgādībā ir vismaz divi pirmsskolas vecuma bērni.
Ja jauniesaucamais mācās, studē, kā arī pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma izglītojas ārzemēs.
Ja viņš ieguvis maģistra grādu.
Ja svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt militāro dienestu tuvāko triju gadu laikā.
Ja pret personu uzsākta kriminālvajāšana.
Netiek iesauktas personas, kas par izdarītajiem noziegumiem izcieš sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.
