Kalnciema pilsētas lauku teritorijā kā atsevišķs ciemats Jūrmalas šosejas malā ir Plostmuiža jeb Kaļķis, kur atrodas dolomīta lauztuves. Kopš deviņdesmito gadu sākuma tajās saimnieko SIA «Gneiss», ko vada Boriss Maslovs.
Kalnciema pilsētas lauku teritorijā kā atsevišķs ciemats Jūrmalas šosejas malā ir Plostmuiža jeb Kaļķis, kur atrodas dolomīta lauztuves. Kopš deviņdesmito gadu sākuma tajās saimnieko SIA “Gneiss”, ko vada Boriss Maslovs.
Padomju laikā dolomīta ieguve Kaļķa lauztuvēs sasniedza 200 tūkstošus kubikmetru gadā. Šķembas tika transportētas gan pa autoceļiem, gan ar liellaivām pa Lielupi. Deviņdesmito gadu sākumā reizē ar celtniecības apsīkumu grūti laiki pienāca arī strādniekiem dolomīta raktuvēs, kas tolaik bija iekļautas Kalnciema Būvmateriālu kombināta sastāvā. “Šķembu ieguve samazinājās līdz pieciem tūkstošiem kubikmetru gadā. Vairākas mašīnas tika apzagtas. Likās, ka nevienam šīs raktuves nevajag. Tomēr uzņēmums turpināja pastāvēt. Mēs tolaik izveidojām SIA “Gneiss”, kas dolomīta lauztuves un tehniku nomāja no Celtniecības ministrijas. Kad tā izjuka, kļuvām par pastāvīgu uzņēmumu,” “Ziņām” stāsta B.Maslovs.
Patlaban dolomīta ieguves apjomi palielinājušies apmēram līdz 60 tūkstošiem kubikmetru gadā. Jāpiebilst, ka Daugavas kreisajā krastā līdzīga lieluma dolomīta atradņu nav. Tādēļ apstākļos, kad milzīga nozīme ir šķembu transportēšanas izmaksām, kalnciemiešiem ir zināmas priekšrocības visā Zemgalē un Kurzemē. Konkurenci gan veido Pļaviņu dolomīta lauztuves, kur šķembu transportēšanā izmanto arī dzelzceļu.
“Pieprasījums pēc dolomīta šķembām aug par apmēram pieciem sešiem procentiem gadā. Šis pēc deviņdesmito gadu krīzes ir pirmais gads, kad atkal strādājam divās maiņās. Pilnīgi iespējams, ka varētu strādāt arī trijās, taču tad rastos grūtības ar cilvēku nodarbināšanu ziemā, kad dolomītu neiegūstam. Starp sezonām daudzi iet atvaļinājumos, citi ir nodarbināti tehnikas remontā, darbs tomēr turpinās,” saka Boriss Maslovs. Patlaban SIA “Gneiss” strādā trīsdesmit trīs darbinieki. No tiem seši inženieri.
Jau ilgāku laiku izmantotā dolomīta atradne “Kalnciems 2” ar pašreizējiem ieguves tempiem varētu kalpot vēl piecpadsmit gadu. 1983. gadā pāris kilometrus tālāk uz ziemeļiem Lielupes krastā tika atklāti Odiņu dolomīta krājumi, kas ir vismaz trīs reizes lielāki nekā “Kalnciems 2” karjerā.
Dolomīta ieguves tehnoloģiskais process mūsdienās apmēram ir šāds: vispirms ar ekskavatoriem un buldozeriem tiek noņemta sešu līdz septiņu metru biezā grunts kārta. Kad četru piecu metru biezais dolomīta slānis atsegts, iezī viens pie otra tiek izurbts apmēram simts caurumu. Tajos tiek ievietota sprāgstviela. Vidēji reizi mēnesī dolomīta karjerās iežus spridzina. Pēc tās atlūzušie dolomīta gabali tiek vesti uz drupinātavu un pēc apstrādes tur arī iekrauti pasūtītāju automašīnās.
Kā atzīst Kalnciema Domes priekšsēdētāja Aija Tračuma, uzņēmumam “Gneiss” ir liela nozīme pilsētas sociālās vides veidošanā. Sevišķi viņa uzteic “Gneisa” vadību par to, ka darbs uzņēmumā turpinās visu gadu. Dolomīta ieguvēji uztur arī Kaļķa dzīvojamo fondu. Jāpiebilst, ka pie raktuvēm dzīvo gandrīz simts Kalnciema iedzīvotāju. Dolomīta lauzēji atbalsta arī Kalnciema pilsētas Domes sabiedriskos pasākumus, sponsorē skolas un sportistus.
