Kalnciems, 19 kilometru no Jelgavas, nepilnas stundas braucienā no Rīgas.
Kalnciems, 19 kilometru no Jelgavas, nepilnas stundas braucienā no Rīgas. Šobrīd pilsētciemats ir kļuvis par nomaļu vietu Jelgavas rajonā gan apklusušā būvmateriālu kombināta, gan reto autobusa reisu dēļ. Vienīgi sēņotājiem un ogotājiem te ir iecienīta vieta.
Bet pirmām kārtām jebkuram latvietim Kalnciema apkārtne saistās ar visslavenākajām un vissāpīgākajām pagātnes lappusēm: Ložmetējkalns, Tīreļpurvs, 1916.-1917. gada Ziemassvētku kaujas, latviešu strēlnieku kapi… A.Grīna «Dvēseļu putenis» un A.Čaka «Mūžības skartie»… Šo nemirstīgo pieminekļu dēļ Kalnciems varētu būt svētceļojumu vieta, kur uzplaukt jauno un pieaugušo aktivitātēm.
Pie pašas Jelgavas – Kalnciema šosejas, vecu koku ieskauta, stāv Kalnciema vidusskola. Te mācās gan latviešu, gan krievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu bērni, strādā jauks skolotāju kolektīvs. Viņi visi katru rītu mēro ceļu uz skolu autobusos un tāpat arī atgriežas mājās. Darbs skolā tāpēc pakārtots autobusu reisu grafikam. Īpaši jūtami tas ietekmē aktivitātes ārpus mācību stundām. Iespēju robežās tomēr skolēni un skolotāji brauc ekskursijās, piedalās sporta spēlēs, dzied, dejo, daudzi apmeklē arī Jelgavas mūzikas skolu.
Šovasar augustā Kalnciema vidusskolā es, šā raksta autore, ar mīļu skolas direktores Gintas Avotiņas atbalstu noorganizēju nelielu bērnu gleznošanas plenēru. Tika aicināti paši spējīgākie skolēni no piektajām, desmitās un vienpadsmitās klases. Plenērs? Kas tas ir? Gleznošana svaigā gaisā, ko 19. gadsimtā aizsākuši franču mākslinieki.
Vasaras nogale bija saulaina, un bērni strādāja brīvi un nepiespiesti. Brīnišķā gaismu un ēnu spēle koku lapotnē, uz sakarsētām skolas ēkas sienām, saules zaķīši logos – tā bija laba skola mūsu šīsvasaras plenēristiem. Ak, šis krāsu prieks, kas nāk līdz ar apjausmu, ka izdodas uz papīra lapas fiksēt gan gaismu, gan vieglās, caurspīdīgās ēnas, gan arī pazīstamu izvēlēto ainavu…
Šāds plenērs mūsu skolā notika pirmoreiz, tas bija eksperiments, tāpēc arī ierobežotais dalībnieku skaits un, protams, līdzekļu trūkums. Domāju, strādāt gribētāju būtu krietni vairāk. To rāda gan mācību programmas ietvaros veiktie darbi, gan pulciņu darba pieredze. Skolā ir arī zināmas iestrādes un telpa darbam ar mālu, diemžēl viss ir apstājies, jo nav māla.
Septembra beigās un augusta sākumā plenēra veikumu izstādē vērtēja skolotāji un skolēni. Bet patlaban ar Kalnciema vidusskolas skolēnu vasarā paveikto var iepazīties jelgavnieki bērnu bibliotēkā un centrālās grāmatnīcas skatlogos. Bet ceturtdien, 23. oktobrī, pulksten 15 bērnu bibliotēkā – tikšanās ar plenēra dalībniekiem. Visi mīļi aicināti!
