Akciju sabiedrības «Lode» Kalnciema filiālē jau otro gadu, nepārtraucot ķieģeļu ražošanu, nopietni tiek uzlabots tehnoloģiskais process.
Akciju sabiedrības «Lode» Kalnciema filiālē jau otro gadu, nepārtraucot ķieģeļu ražošanu,
nopietni tiek uzlabots tehnoloģiskais process. Līdz šim tajā ieguldīts vairāk nekā
pusmiljons latu, šogad – 370 tūkstoši.
Kalnciema ražotnes pamatprodukcija ir dzeltenie celtniecības ķieģeļi, kā arī dūmvadiem un krāsnīm, apdarei un iekšdarbiem domātie. Pērn saražotās produkcijas apjoms pārsniedza četrus miljonus vienību, šogad deviņos mēnešos saražots nepilns pusmiljons. Tas saistīts ar tehnoloģiskā procesa un produkcijas kvalitātes uzlabošanu. Pērn pārdoti 1,68 miljoni produkcijas vienību, šogad trīs ceturkšņos – nedaudz pāri diviem miljoniem. Ražotnes apgrozījums pērn nedaudz pārsniedzis 123 tūkstošus latu, bet šā gada astoņos mēnešos – 116 976 latus. Akciju sabiedrības «Lode» prezidents Jānis Slesars priecājas, ka arī dīkstāves laikā Kalnciema ražotne nav izdemolēta. Ražošanas atjaunošana sākta ar cehu jumtu sakārtošanu. Pašlaik modernizēti visi galvenie ķieģeļu ražošanas posmi. Tagad māla sajaukšanas process Kalnciema lieso mālu ļauj bagātināt ar dažādām piedevām. Bet formēšanas gaitā ķieģeļos tiek iestrādātas tā saucamās «fāzītes» un malas un stūri vairs nav kantaini, bet noapaļoti. Tas ķieģeļus padara ne vien vizuāli pievilcīgākus, bet arī izturīgākus.
Modernizēta ķieģeļu žāvētava, daļēji ar vācu firmas «Keller» iekārtu palīdzību atvieglots roku darbs, pārkraujot produkciju no žāvēšanas uz apdedzināšanas vagonetēm. Apdedzināšanas krāsnis pārveidotas pilnībā. No agrākām pāri palikušas tikai sienas, taču te vēl ir ko darīt, lai pilnveidotu apdedzināšanas režīmu un tā iegūtu augstvērtīgāku produkciju. Pēdējā etapā – ķieģeļu šķirošanā un nokraušanā uz paliktņiem – vēl ir roku darbs. Šoziem Kalnciema ražotnē modernizāciju plānots turpināt, lai automatizētu apdedzināšanas procesu un uzlabotu darbu pēdējā posmā. Nākamgad ķieģeļu ražošanu domāts ievērojami kāpināt – pat līdz miljons vienībām mēnesī. Tiek apsvērtas figurālo elementu un keramikas palodžu ražošanas iespējas. Perspektīvie ieguldījumi galvenokārt atkarīgi no tā, vai valstī stabilizēsies ekonomiskā situācija un izvērsīsies celtniecības nozare.
Modernizācija Kalnciemā notikusi pēc kombinētā principa. Proti, rekonstruēta liela daļa iekārtu, šis tas nopirkts klāt, šis tas sakombinēts. Bet galarezultāts, kā atzīst J.Slesars, ir ievērojami ekonomiskāks nekā Rietumos, kur novecojušo nojauc un moderno būvē no jauna.
Pagaidām dzeltenais Kalnciema ķieģelis nonāk pie pašu valsts patērētājiem. Tam ir arī tikai Latvijas atbilstības sertifikāts. Tiesa, sagatavota arī pirmā produkcijas eksporta izmēģinājuma partija. «Lodes» izstrādājumi ar sarkano ķieģeli priekšgalā jau ceļo uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Krieviju. Ar «lielo brāli» «Lode» darbojusies saprātīgi: pastāvīgi atgādinot par sevi lielākajās izstādēs, bet necenšoties produkciju pārdot vienalga ar kādiem nosacījumiem (šogad eksporta apjoms nesasniedz četrus procentus). Apmēram trešdaļa Lodes» izstrādājumu paliek Latvijā. Līdzīga būs taktika, realizējot Kalnciema filiāles produkciju.
Nākamgad uzņēmums pievērsīsies Skandināvijas valstu tirgum un pieļauj iespēju Kalnciema ķieģeļus uz ziemeļiem transportēt no Lielupes pa ūdensceļu, kas savulaik jau noticis. Vešana pa zemes ceļiem transporta pakalpojumu dārdzības dēļ tālāk par 500 – 700 kilometriem vairs nav izdevīga.
Kalnciemā tiek ražoti arī dažādi polivinilhlorīda profilizstrādājumi celtniecībai un mašīnbūvei, grīdlīstes, pakāpienu uzlikas u.c. Uzņēmuma pārstāvji teic, ka atsevišķi produkcijas veidi gandrīz neatšķiras no ārzemju analogiem. Ja nu vienīgi iesaiņojuma un cenas ziņā. Kalnciema izstrādājumi ir par 30 līdz 40 procentiem lētāki.
Lai ražotu Eiropas līmeņa produkciju un palielinātu apjomu, arī šajā cehā vajadzīga modernizācija. Pagaidām apjomi sasniedz tikai desmit procentu no kādreizējām jaudām, bet strādāt noliktavai mūsdienās nav izdevīgi. Tāpēc darbs atkarīgs no pasūtījumiem.
Līdzīgi tas ir arī neausto materiālu cehā. Šo materiālu var izmantot kā siltinošo pamatni linolejam, kā arī mēbeļu ražošanā un siltināšanā. Atsevišķu tā paveidu lieto kā konstruktīvo un filtrējošo materiālu ceļu būvē un drenāžā. Arī šīs nozares uzlabošanā līdzekļi pagaidām nav ieguldīti. Uzsāktas darījumu sarunas ar Liepājas Linoleja rūpnīcu. Taču arī tās pasūtījumu izpildei vajadzīgi ieguldījumi, lai nodrošinātu trīs un pat četrus metrus platu neausto materiālu ražošanu.
Kalnciemā nodarbināti 88 strādājošie. Uzņēmuma modernizācijas procesā viņiem maksāta fiksētā alga – 80 līdz 130 latu mēnesī. Kopš šā mēneša samaksu domāts diferencēt un padarīt atkarīgu no paveiktā, tā dodot iespēju nopelnīt vairāk. Saglabājoties līdzšinējam darba apjomam, atalgojuma izmaiņas gan vēl nebūšot jūtamas. Lodes pamatražotnē strādājošie cēsinieki mēnesī saņem vidēji 200 latu.
Kalnciema pašvaldības vadītāja Aija Tračuma ar jaunajiem uzņēmuma apsaimniekotājiem ir apmierināta. Lai gan apjomīgā, gandrīz 20 hektāru lielā teritorija ir diezgan aizlaista, tomēr pašvaldībai ir svarīgi, ka pilsētas un apkaimes iedzīvotājiem ir darbs un iztika, bet vietējai varai – nodokļi. Iepriekšējie Latvijas un Holandes kopuzņēmuma «BK Holdings» vadītāji strādniekiem palikuši parādā 27 tūkstošus latu. Pašvaldība par 130 tūkstošiem latu norakstījusi īpašuma nodokļa parādu. Pašlaik ar algas un nodokļu maksājumiem un ar samaksu par māla karjera izmantošanu problēmu neesot.
