Iznākusi LLU Sociālo zinātņu fakultātes docenta, pedagoģijas zinātņu doktora, Latvijas Pedagoģijas zinātnieku asociācijas biedra, Luda Bērziņa prēmijas laureāta Aivara Rubeņa grāmata «Destruktīvā pedagoģija».
Iznākusi LLU Sociālo zinātņu fakultātes docenta, pedagoģijas zinātņu doktora, Latvijas Pedagoģijas zinātnieku asociācijas biedra, Luda Bērziņa prēmijas laureāta Aivara Rubeņa grāmata «Destruktīvā pedagoģija». Cilvēkiem, kuriem interesē pedagoģiskās domas vēsture un teorija, droši vien būtu interesanti iepazīties ar viedokli, kas ir atšķirīgs no pieņemtā.
«Esmu vienīgais pedagoģijas doktors pasaulē, kas atklājis un teorētiski pierādījis destruktīvās pedagoģijas esamību pedagoģijas zinātnē – kā teorijā, tā praksē,» sevi raksturo Aivars Rubenis.
Impulsu rakstīšanai autoram devis 2001. gada 11. septembra terora akts ASV. «Manuprāt, lidotāji, kas iznīcina citus cilvēkus, arī pašiem ejot bojā, kā arī tādi, kas nomet atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, kur bojā gāja 250 000 cilvēku, ir jāmāca. Kā to izdarīt? Es centīšos sniegt teorētiski pamatotu atbildi, jo, kā man savulaik neklātienes aspirantūrā mācīja zinātniskais vadītājs profesors Jānis Anspaks: «Viss, ko tu esi izlaidis caur savu sirdi, ir izlolots, patiess un pieder tev.»,» grāmatas ievadā raksta A.Rubenis.
Trīsdesmit gadu strādājot pedagoģijā, viņš secinājis, ka eksistē destruktīvā (ļaunā) pedagoģija un konstruktīvā (labā) pedagoģija. Vislielākā pedagoģiskā vērtība ir gudrs, labi audzināts cilvēks ar cilvēkmīlestību sirdī un gribu darboties cilvēces labā. Turpretī destruktīvās pedagoģijas vērtība ir gudrs, labi audzināts cilvēks, bet ar cilvēknīdēja sirdi.
Grāmatas autors piedāvā iespējas, kā Latvijā cīnīties ar destruktīvās pedagoģijas ietekmi uz sabiedrību. Viņš piedāvā apvienot baznīcu ar valsti un atjaunot izglītības sistēmā ticības mācību kā obligātu priekšmetu. Autors grāmatā apstrādājis arhīva ziņas par skolēnu sekmju līmeni un pedagogu atmiņas par mācību procesu vācu okupācijas laikā. Diktatoru Hitlera un Staļina ideoloģiju neveiksmes A.Rubenis skaidro ar viņu uzņemšanos veikt Dieva funkcijas no ticīgo redzes viedokļa vai lielummāniju no neticīgo vai ne visai ticīgo viedokļa.
Baltijas Krievu institūta profesors V.Rūtmanis atsauksmē par «Destruktīvo pedagoģiju» raksta: «Darbs patiešām pelna visaugstāko atzinību, jo autors sekmīgi atrisinājis vienu no vissarežģītākajām problēmām – pedagoģijas attīstības un pastāvēšanas dialektiku. Cilvēks ir būtne, kas jau no paša sākuma ir «sašķelta» pozitīvajā un negatīvajā pusē vai, kā gudrie ķīnieši teica, «iņ» un «jaņ» sastāvdaļiņās. Tieši ar to esamību jebkuram patiesi labam pedagogam jāsastopas ik dienu.»
Teoloģijas maģistrs mācītājs Agris Ozolinkēvičs uzskata, ka cilvēks rīkojas tā, kā ir mācīts. Pedagoģija nespēs atrisināt visas problēmas, bet tā noteikti palīdz sākt un veidot pareizu dzīvi.
«A.Rubeņa teksts un ļoti dažādie atsevišķie materiāli ir ļoti interesanti. Ja tos visus apvienotu noteikta, autora izstrādāta koncepcija, jēdzienu sistēma, pētījuma loģisks izklāsts, rastos ļoti nozīmīgs teorētisks un praktisks destruktīvās pedagoģijas pētījums,» atsauksmē raksta psiholoģijas habilitētā zinātņu doktore Ārija Karpova.
