Jubilejā «kalvēni» gribētu visi kopā aizbraukt uz festivālu un paplašināt garderobi.
«Ir tāds dabīgs satraukums – vai kaut kas nav aizmirsts, vai kāds nav aizmirsts. Nav viegli ar tām jubilejām. Grūtākais ir visā izdomāt jaunu ābeci, atrast, ar ko pārsteigt skatītāju, un tas rada zināmu uztraukumu, vai būsi trāpījis desmitniekā,» pirms LLU Tautas deju ansambļa «Kalve» 70. jubilejas, kas ar koncertu «Kalvē kalvi kaldināja» tiks svinēta sestdien pulksten 17 Jelgavas Kultūras namā, sajūtās dalās ansambļa mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja.
No asistentes par vadītāju
Kolektīvs, pie kura šūpuļa tālajā 1947. gadā stāvējusi pazīstamā aktrise Vera Singajevska, šodien ir viens no spēcīgākajiem Latvijā. Vēlāk cits pēc cita vadību pārņēma Harijs Sūna, Vilis Ozols, Maija Salzirne, savu ieguldījumu atstājuši kolektīva krusttēvs un vārda devējs Jānis Misiņš, talantīgi pedagogi un bijušie repetitori Rolands Juraševskis, Modris Vanags, Juris Lainis, Gunta Raipala, Andis Staļevskis un Edijs Purmalis, ilggadējās koncertmeistares Maruta Tilgale un Vera Knite. Kopš 1989. gada «Kalves» vārds pirmkārt saistās ar tās pašreizējo māksliniecisko vadītāju Guntu Skuju.
«Biju «Danča» dejotāja, un Maija Salzirne toreiz meklēja sev palīgu. Viņa uzrunāja Rolandu Juraševski, kurš nesen bija pārņēmis «Danča» vadību. Viņš teica – ir viena meitene, kas tūlīt beigs Mūzikas akadēmiju, viņa varētu mēģināt. Tad Maija nāca ar mani runāties, un es piekritu tikai tāpēc, ka mani aicināja par asistenti. Ja tanī brīdī viņa man būtu teikusi, ka principā ar vienu kāju jau ir prom no «Kalves», nezinu, vai būtu piekritusi. Ja es kādā labā ansamblī tiktu par asistenti, tas būtu augstākais punkts, ko es varētu sasniegt. Vismaz tā toreiz, jaunībā, domāju,» savu ienākšanu kolektīvā atminas G.Skuja. M.Salzirne mēģinājumus apmeklēja ik pa laikam, un G.Skuja sākusi apzināties, kur nokļuvusi. Viegli nav bijis.
Vieno apzinība un tradīcijas
Šobrīd «Kalvē» ir 44 dejotāji – 24 meitenes un 20 puiši. Pamatā tas ir studentu kolektīvs, kura dejotāji pēc universitātes absolvēšanas aizgājuši pa visu Latviju. Pašlaik «Kalvē» dejo tikai četri pieci jelgavnieki, un, piedaloties skates žūrijās, savus kādreizējos dejotājus vadītāja ierauga uz skatuves aizstāvam nu jau cita kolektīva vārdu. Nav noslēpums, ka liela dejotāju mainība apgrūtina augsta līmeņa uzturēšanu. «Tā ir sāpe konkurencē ar citiem A grupas dejotājiem. Man to degunu pabāzt augstākos plauktos ir stipri grūtāk nekā ansambļiem, kur dejotāji dejo desmit, piecpadsmit un vairāk gadu. Šobrīd man ir diezgan daudz tādu, kas «Kalvē» dejo ilgāku laiku, un tad ir pavisam citādāk strādāt. Tā tu iemāci pamatus, bet dejotājs beidz studijas un aiziet, nāk nākamais. Lielajos Rīgas ansambļos, kur dejo gadu gadiem, atnāk jau arī sagatavoti dejotāji no «Dzintariņa», «Uguntiņas», «Zelta sietiņa» vai vēl citurienes. Bet tā sāpe jau nav tikai man. Tā ir arī A grupas ansambļos un kolektīvos provincē, kur savukārt jaunieši pēc vidusskolas aiziet mācīties tālāk. Viņi tieši tāpat tos trīs četrus gadus ir cīnījušies,» studentu kolektīva problēmu ieskicē G.Skuja.
Tomēr līmeni uzturēt izdodas, un tas lielā mērā ir dejotāju atbildības izjūtas, apzinīguma un uzcītības dēļ. «Labu rezultātu sasniegšanai ir vajadzīga disciplīna un regularitāte, Es varu teikt, ka maniem dejotājiem tās ir. Ja kāds vēl īsti nav pieslīpējies, tad tie ir pirmā gada studenti, kas atrod iemeslu neatnākt uz mēģinājumu, bet vecajiem cepuri nost – 90 procenti te stāv vienmēr. Tie ir kādi īpaši gadījumi – komandējumi, slimības –, kāpēc neierodas. Viņi ir atbildīgi, bet ar savu studentu trakumu, smiekliem un ākstīšanos, kas piedien jauniešiem. Viņi visi ir mazliet «saslimuši» ar to «Kalvi»,» tā savējos raksturo G.Skuja.
Vienotību kolektīvā palīdz uzturēt daudzās tradīcijas. Ik gadu septembrī notiek jauno dejotāju uzņemšana. Pirmajā ballē, kas parasti ir pēc Tautas deju ansambļa «Diždancis» «Rudens dančiem», jaunie puiši cīnās par titulu «Ašais zābaciņš» – pie tā tiek meiteņu vērtējumā aktīvākais dejotājs. Rudenī tiek rīkots arī saliedēšanās pasākums ar kopīgu strādāšanu un sarunu vakaru. Kopīga sanākšana notiek arī Ziemassvētku laikā, bet pils svētku ballē «kalvēni» ievada polonēzi. Jaunais gads tiek iesākts ar «Polku pilī», uz kuru tiek aicināti draugu kolektīvi. «Kalve» piedalās arī starptautiskā projektā «Baltija dejo», kad uz maiņām latviešu, lietuviešu un igauņu dejotāji tiekas Jelgavā, Kauņā un Tartu. Tāpat «kalvēni» neaizmirst apsveikt dejotājus izlaidumos, klātesošo priekšā sarīkojot pēdējo eksāmenu, lai varētu piešķirt titulu ««Kalves» zvaigzne». Un tad nāk vasara ar tuvākiem un tālākiem festivāliem. Jauniešiem sevišķi prātā palicis brauciens uz Armēniju, kur «Kalve» izcīnīja «Grand Prix», atpūtās, baudīja viesmīlīgo uzņemšanu, dabu un garšīgo šašliku. Savukārt Kiprā daudzi guva pirmo niršanas pieredzi. Būts arī Malaizijā, Japānā, bet tuvākajos plānos brauciens uz Dziesmu un deju svētkiem pie latviešiem ASV.
Izskaidro stāstu
G.Skuja ir ne vien divu kolektīvu vadītāja, bet arī horeogrāfe, kura savas dejas pirmkārt izmēģina uz pašas dejotājiem. «Man ir divas «siltumnīcas» – «Kalve» un «Mārupieši» (vidējās paaudzes kolektīvs – red.) –, kuras es arī izmantoju. Man ir piedāvāts veidot jaunus numurus citiem kolektīviem. Esmu dažas reizes pamēģinājusi, bet mani ir grūti pierunāt uz tādu avantūru. Vispirms es izmēģinu uz savējiem – pirmkārt jau tāpēc, ka tajā brīdī nejūtos tik ļoti pārliecināta. Te man ir ilgāks periods dots. Vienreiz pamēģinu tā, nesanāk, nākamreiz varu pamēģināt atkal citādi, kamēr saprotam, ka tā būs tā īstā lieta un vieta. Ja aizbrauc pie kāda sveša ansambļa, principā vienā reizē viss ir jādabū gatavs, uzreiz jābūt pilnīgai skaidrībai,» skaidro G.Skuja.
Rudenī spraigas diskusijas izcēlās par nākamvasar gaidāmo Deju svētku lieluzvedumu «Māras zeme» gan attiecībā uz tērpiem, gan apgūstamo repertuāru. Kā stāsta G.Skuja, «Kalvē» šajā ziņā nekādu domstarpību nav bijis. «Jau pavasarī man tika piedāvāts veidot vienu deju A grupām. «Kāzu deju» veidoju uz «Kalvi», līdz ar to man bija jāstāsta par ideju. Dejotāji jau no sākta gala bija informēti, par ko tiks dejots. Viņiem informācija bija tik pieejama, ka nebija nekādas nepieciešamības iesaistīties nevajadzīgās diskusijās. Neesmu arī dzirdējusi, ka viņiem kāda no dejām nepatiktu. «Kalvei» šādu problēmu nav. Domāju, vairāk citos kolektīvos iztrūka vadītāju komunikācija ar dejotājiem, lai viņiem pastāstītu, par ko būs svētki,» tā G.Skuja.
Cits skats uz deju
Jelgavā ir četri A grupas tautas deju ansambļi (pašvaldības iestādes «Kultūra» kolektīvi «Diždancis», «Jaunība», «Lielupe» un LLU kolektīvs «Kalve»), taču vēsturiski izveidojies, ka «Kalve» it kā paliek «maliņā». «Pils un LLU ir kā pilsēta pilsētā, tāpēc tā ir. Notiek pasākumi universitātē, un notiek pasākumi Jelgavā,» skaidro G.Skuja. Šis būs pirmais jubilejas koncerts, kuru «Kalve» dejos pilsētas kultūras namā. Domājot par repertuāru, ņemtas vērā arī dejotāju vēlmes. Pirmajā daļā būs skatāmas horeogrāfijas no latviešu skatuviskās dejas klasikas līdz mūsdienām, savukārt otrajā daļā gaidāms latviešu danču uzvedums. Saglabājot intrigu, G.Skuja teic: «Būs pilnīgi cits skats uz to, ko un kā mēs dejojam.» Savs uznāciens atvēlēts arī bijušajiem «kalvēniem».
Jubileja ir arī tā reize, kad pasapņot un ievēlēties vēlēšanos. «Mēs gribētu, lai mums būtu daudz naudas un bez sāpēm, «pa skaisto» visi varētu aizbraukt uz kādu foršu festivālu. Man ļoti gribētos, lai mēs varētu sev uzšūt jaunus, skaistus tērpus, jo mūsu garderobe, salīdzinot ar pilsētas kolektīviem, ir stipri bālāka. Tie ir tādi sīkumi, kas to dejošanu padarītu foršāku. Bieži vien dejotāji nevar aizbraukt uz festivāliem, jo viņiem nav par ko. Tad es domāju, cik jauki būtu, ja es viņus visus varētu iesēdināt lidmašīnā vai autobusā, lai nav tā, ka aizbraukt var tie, kam ir iespējas. Gribētu, lai tie, kas atnāk uz ansambli, to iemīlētu, lai viņi kļūtu par patriotiem. Ja tas viss mums būs, tad kopā arī labi dejosies!» tā G.Skuja.
Vieno studentiskais gars
««Kalve» ir īpaša ar to, ka kolektīvā valda studentiskais gars, ir tas studentu trakums, un mēs cits no cita gūstam enerģiju. Līdz ar to draugu pulks mums ir raibs,» stāsta Kristīne Zelča, kura šajā kolektīvā ir jau deviņus gadus. Astoņus gadus «Kalvē» dejo kolektīva prezidents Oskars Vītoliņš. «Nesen skaitīju, ka dejoju jau 20 gadu – no bērna kājas, kad vecāki aizveda. Pienāk arī lūzuma punkts, kad liekas – varbūt tomēr nevajag, bet es nevaru iedomāties, ka pārstātu dejot,» stāsta Oskars. Savukārt kā labu iespēju atrauties no ikdienas, satikt draugus un kādu reizi arī paballēties dejošanu min Jānis Beķeris, kurš «Kalvē» ir trešo sezonu. Jaunieši atzīst – kad, esot kolektīvā ilgāku laiku (pat pēc studiju beigšanas), ik gadu klāt nāk jauni dejotāji, sajūta, ka joprojām studē, saglabājas. «Mūsu kopā turētāja ir Gunta, kurai ir savs dejas raksturs,» teic Kristīne, bet puiši piemetina – ir labi, ja kolektīvu vada autoritāte. Jaunieši lepojas, ka viņu vadītāja ir arī horeogrāfe, kuras dejas apgūst kolektīvi visā Latvijā, un ar iespēju kaut nedaudz piedalīties radošajā procesā. «Kad tiek likta deja, vadītāja prasa, vai jūtamies ērti. Ja nav ērti, sakām – varbūt var darīt tā. Pēc tam to, ko ieteici, mācās visa Latvija – forša sajūta,» teic Oskars. Jaunieši ļoti gaida jubilejas koncertu, sevišķi otro daļu, kurā būs vērojama G.Skujas jaunrade. «Gribas, lai tie ir svētki skatītājiem un pašiem,» tā Jānis.
«Kalve»
Linda Bitmane
Anna Dace Blumberga
Kristīne Cinglere
Daiga Dambe Kļaviņa
Maija Dobele
Barba Eglīte
Sabīne Eglīte
Dace Ence
Ieva Heinrihsone
Zane Krūmiņa
Inese Lasmane
Elīza Ilze Malceniece
Laura Piraga
Sabīne Pranta
Daniela Proškina
Līva Rostoka
Linda Roze
Laura Some
Evija Tautere
Linda Trapāne
Dinija Vavžika
Svetlana Zabela
Anete Anna Zālīte
Kristīne Zelča
Andis Agarelovs
Jānis Beķeris
Vairis Brīvulis
Nauris Cielava
Elvis Čukurs
Ingmārs Eglītis
Oskars Eiduks
Lauris Gailums
Lauris Galejs
Artis Gūtmanis
Kārlis Krūkliņš
Mārtiņš Kūkojs
Reinis Lazdāns
Mārtiņš Ruduks
Ernests Rudzītis
Mārtiņš Štāls
Ēriks Timofejevs
Oskars Vītoliņš
Emīls Ziediņš
Bruno Ziņģītis
Vadītāja Gunta Skuja,
vadītājas asistents Lauris Galejs,
koncertmeistars Uģis Muzikants
