Savulaik, 1989. gadā, ievērojamais zinātnieks, tagad Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadītājs Ivars Kalviņš kopā ar līdzautoriem par mildronāta izgudrošanu saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju. Nu Latvijā izgudrotais oriģinālais medikaments sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai nokļuvis visas pasaules (vai vismaz tās sportiskās daļas) uzmanības centrā.
Paši medikamenta autori nekad nav slēpuši, ka mildronāta sastāvā ietilpst aktīvā viela meldonijs, kas paaugstina darbaspējas arī veseliem cilvēkiem, sevišķi pie fiziskām un garīgām pārslodzēm.
Ne tik sen atklātībā nākusi informācija, ka meldonijs konstatēts vairāku pasaules mēroga sportistu organismā, visskaļāk izskanējis tenisa zvaigznes Marijas Šarapovas vārds. Minēti vēl vairāki galvenokārt Krieviju pārstāvoši sportisti, kas nemaz neslēpj, ka jau labi sen lieto šo medikamentu. Jo par aizliegtu tas kļuva tikai šā gada sākumā, it kā agrāk mildronāts būtu ražots bez «ļaunā» meldonija klātbūtnes.
Te nu jāatceras lielvalsts Ķīnas vai savulaik sportisko sasniegumu lielvalsts Vācijas Demokrātiskās Republikas labāko sportistu fantastiskie rekordi un rezultāti. Kaut vai peldēšanā, kur, lai kā pūlējās Jelgavas peldēšanas skolas treneri un sportisti, vienīgais šā sporta veida olimpiskais medaļnieks no Latvijas joprojām ir Arsens Miskarovs, kurš tādu dopingu droši vien nemaz nepazina.
Bet par to, ka šoreiz dopinga apkarotāju pirmais trieciens vērsts tieši uz Krieviju, nebrīnīsimies. Ne jau tāpēc, ka krievu sportisti būtu «tīrāki» par pārējiem. Vietā atcerēties runas par Maskavā izcīnīto Daiņa Kūlas olimpisko zeltu, kas lidojis tik tālu vien tāpēc, ka palīdzīgās stadiona darbinieku rokas īstajā brīdī virinājušas ieejas vārtus, lai radītu tolaik Padomju Savienību pārstāvošā sportista šķēpa lidojumam visizdevīgāko gaisa plūsmu. Un lielais sports vienmēr bijis ar politikas piegaršu.
Diemžēl nāksies piekrist uzskatam, ka ar trenēšanos vien no fizkultūrieša par augstas klases profesionāli nekļūsi.
