Trešdien jaunais Ministru prezidents tautpartijietis Aigars Kalvītis rīkoja preses konferenci, lai reģionu žurnālistus iepazīstinātu ar valdības plāniem un iecerēm, kā arī pastāstītu par divās nedēļās paveikto un atbildētu uz jautājumiem.
Trešdien jaunais Ministru prezidents tautpartijietis Aigars Kalvītis rīkoja preses konferenci, lai reģionu žurnālistus iepazīstinātu ar valdības plāniem un iecerēm, kā arī pastāstītu par divās nedēļās paveikto un atbildētu uz jautājumiem.
“Veidojot valdību, plāni bija ļoti ambiciozi, tādus neviena iepriekšējā pēdējā laika valdība nebija uzņēmusies. Bijām apsolījuši divu nedēļu laikā Saeimā nogādāt 2005. gada budžeta projektu un šā gada budžeta grozījumus. Jau otrajā valdības sēdē pieņēmām ļoti daudz nozīmīgu dokumentu veselības aprūpes problēmu risināšanai,” tā uzrunā teica A.Kalvītis.
Galvenais darba kārtībā – budžets
“Galvenais darba kārtībā pašlaik ir nākamā gada valsts budžets. Ceru, ka līdz pirmdienas vakaram vai naktij par to būsim izdiskutējuši,” sacīja premjers. Viņš plāno, ka budžetu varētu izsludināt laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu.
Runājot par tā projektā ieviestajām korekcijām, premjers teica, ka Emša plānoto divu procentu deficītu viņi samazinājuši līdz 1,67 procentiem. Tas ir viens no mēģinājumiem mazināt inflāciju, neskarot jutīgās sociālās jomas. Ministru prezidents uzsvēra, ka nākamā gada budžetā ieplānoti gan 27 miljoni latu skolotāju algu palielināšanai, gan ar nodokļiem neapliekamā minimuma paaugstināšana no 21 līdz 26 latiem, palielināts neapliekamais minimums arī par apgādājamām personām (no 10,50 līdz 18 latiem), kas nozīmē, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem saņems lielākus ienākuma nodokļa atvieglojumus – pēc premjera domām, ģimenei ar diviem bērniem tie radīšot gandrīz par 20 latiem lielākus ienākumus.
Vairāk nekā par 50 miljoniem latu plānots palielināt pensiju budžetu. Premjers ar gandarījumu uzsvēra, ka tas nodrošinās divreizēju pensiju indeksāciju (aprīlī un novembrī), turklāt pensijas kāpums būšot nopietns – tas sasniegšot sešus līdz astoņus latus. Budžetā papildus plānots arī desmit miljonu latu māmiņu algām. Tās strādājošām māmiņām paaugstināsies no 30 līdz 392 latiem, bet nestrādājošām minimālā samaksa būs 50 latu. “Sociālajā jomā esam spēruši tik nozīmīgus soļus, cik varējām atļauties, jo stingri jāievēro fiskālā disciplīna,” teica premjers.
Nākamgad par vienu miljonu latu A.Kalvītis iecerējis palielināt investīcijas pašvaldībām, kas līdz šim budžetā bija vairāk nekā trīs miljoni latu.
“Ceru, ka budžets Saeimā tiks akceptēts, jo tik daudz labu priekšlikumu līdz šim nav bijis. Un es neredzu iemeslu, kāpēc deputāti varētu būt neapmierināti ar to. Tas ir izdevīgs Latvijas valstij, pašvaldībām un iedzīvotājiem,” sacīja premjers.
Valdībā konstruktīva gaisotne
A.Kalvītis atzina, ka valdības veidošanas process bijis sarežģīts un komplicēts, tomēr pēc divu gadu partiju savstarpējiem ķīviņiem, “veicot dažādus manevrus, lai izveidotu labēju vairākuma valdību”, premjera cerības esot vairāk nekā piepildītas. Viņš ir pārsteigts, ka valdībai tik labi jau no pirmās darbdienas izdodas sastrādāties pat tik ļoti sarežģītos jautājumos kā divu budžetu vienlaicīga sagatavošana. “Gaisotne valdībā ir ļoti konstruktīva, debates ir tikai par lietu, nav konfliktu un partiju pozicionēšanās. Var redzēt, ka partijas pēc divu gadu kariņiem nolēmušas strādāt valstij,” uzsvēra A.Kalvītis, norādot, ka, veiksmīgi sadarbojoties, šī valdība varētu būt efektīva un veikt valstiskās reformas, ko sagaida sabiedrība.
Mazāk recepšu – vairāk lēto zāļu
Viss valdības darbs tiek virzīts veselības jomas reformēšanai, tas tikšot veidots, sadalot divos blokos – pacientu un veselības aprūpē strādājošo. “Pēc MK noteikumu grozījumiem medikamentus padarīsim pieejamākus pacientiem – ir zāles, ko cilvēki zina, un tāpēc vien nav jāiet pie ģimenes ārsta, maksājot viņam divus latus par 30 santīmu vērtu zāļu recepti,” teica valdības vadītājs. Valdība pārskatīs arī medikamentu piedāvājumu aptiekās. Premjerprāt, pašlaik valstiski tiek lobēti dārgo zāļu piedāvātāji, tāpēc iedzīvotājiem lētāki medikamenti nav pieejami. Premjers solīja līdzsvarot kā dārgo, tā lēto zāļu piedāvājumu. Vismaz par pieciem miljoniem latu palielināts tikšot arī kompensējamo medikamentu apmaksas budžets.
Jaunā valdība iecerējusi sakārtot valstī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, lai iedzīvotāji varētu saņemt operatīvu medicīnisko palīdzību. Tikšot radīta un divu gadu laikā īstenota investīciju programma, kurā jau nākamgad ieguldīs vairākus miljonus, lai iegādātos jaunus auto, dienestā strādājošie varētu kļūt par ierēdņiem un ātrās palīdzības darbs būtu spēcīgs, labi organizēts un tehniski nodrošināts. A.Kalvītis uzsvēra, ka mazinās slimnīcu lobiju, bet palielinās atbalstu ģimenes ārstiem. Ilgākā laikā tikšot pārdalīts finansējums, paredzot nozīmīgu daļu primārajai aprūpei, turklāt finansiāli mudināšot ģimenes ārstus celt savu kvalifikāciju, lai iedzīvotājiem viņi varētu sniegt plašāka profila palīdzību. Lai gan kādā no rajoniem vajadzēšot slēgt slimnīcas, kopumā tās tiks saglabātas, lai neizveidotos Igaunijai līdzīga situācija, kad slimnīcas slēdza un tagad nevar nodrošināt rehabilitāciju. Premjers apgalvoja, ka slēgtajās slimnīcās sadarbībā ar pašvaldībām varētu izveidot ambulatorās un sociālās aprūpes vietas.
Tā kā vienam ģimenes ārstam ir pārāk daudz pacientu, valdības galva izteica iespēju – slimnīcu slēgšanas dēļ bez darba palikušajiem ārstiem ar valsts palīdzību sākt ģimenes ārsta praksi.
Ir izveidots krīzes budžets veselības aprūpē pieciem gadiem, tas paredz, ka mediķu algas palielinās ar nākamā gada pirmo jūliju, un mērķis – divu gadu laikā ārstu algas paaugstināt līdz 450 – 500 latiem, savukārt personāla – 250 – 300 latiem. A.Kalvītis sola izveidot plānu, kas būs līdzīgs skolotāju algu palielināšanas programmai, kad tika noteikti termiņi, kuru laikā jāpaaugstina algas. “Viegli nebūs, jo 14 gadu šajā jomā nekas nav darīts, sistēmu nāksies pārveidot,” sacīja premjers.
Īstenos mazākumtautību konvenciju
Jau janvārī un februārī A.Kalvītis plāno Saeimā ratificēt ES konstitūciju. Nākamā pusgada laikā plānots apstiprināt arī Mazākumtautību konvenciju. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka tās ratifikācija tiks attiecināta tikai uz tiem Latvijas iedzīvotājiem – minoritātēm –, kas valstī dzīvojuši līdz 1949. gada 17. jūnijam. “Tā būs stingra nacionāla pozīcija, un mēģināsim to starptautiski aizstāvēt,” solīja Ministru prezidents.
Ceļiem naudas nepietiek
Preses konferencē premjers teica, ka pašlaik problēma veidojas ar ES līdzekļiem infrastruktūrai. Naudu piešķir pirmās kategorijas ceļu rekonstrukcijai. Kā uzsvēra A.Kalvītis, lai “Eiropas naudu saņemtu, tika izmantota Latvijas budžeta nauda kā līdzfinansējums. Ceļš Rīga – Jelgava tam ir piemērs, proti, Eiropas nauda piešķirta, ceļš jālabo, un mēs nevaram atteikties no tās. “Tomēr esam kā apstākļu ķīlnieki, jo nelaboti paliek otrās un trešās kategorijas ceļi, kurus varētu atjaunot par valsts līdzfinansējumu ceļam Rīga – Jelgava,” skaidroja premjers. Viņš sacīja, ka budžetā nauda ceļiem jāiedala vairāk, tomēr veselības jomas uzlabošanas dēļ tas nav ieplānots nākamajā gadā.
