Rīgā konferences «Latvijas neatkarības atjaunošana: 1991. gada janvāris – augusts» 19. augusta notikumu dalībnieki debatēja par to, kā vajadzētu iemūžināt šo notikumu un tā dalībnieku piemiņu.
Rīgā konferences «Latvijas neatkarības atjaunošana: 1991. gada janvāris – augusts» 19. augusta notikumu dalībnieki debatēja par to, kā vajadzētu iemūžināt šo notikumu un tā dalībnieku piemiņu. 23. augustā politiski represēto apvienība aicina piedalīties tautas sapulcē, lai izvērtētu Molotova – Ribentropa pakta traģiskās sekas. Par vienu no tautas sapulces sasaukšanas motīviem tiek izvirzīts protests pret Latvijas valsts mantas izlaupīšanu. «Kam ir izdevīgi, lai mēs dzīvotu arvien sliktāk?» daudzi barikāžu dalībnieki un aktīvie līdzjutēji šodienas situācijā meklē atbildi uz šo jautājumu. Mūsu lasītājs un sporta rubrikas ārštata autors Boļeslavs Matusevičs vienu no tādām atradis izdevumā «The Baltic Outlook» un, uzskatīdams par visai pamatotu, iesniedzis «Ziņu» redakcijai pārpublicējuma kopiju.
Pilnīgi slepeni
Krievijas Federācijas prezidentam Borisam Jeļcinam
no Krievijas izlūkdienesta aģenta Oļega H.
Attiecas uz attīstību un izredzēm tuvējā aizrobežā (Baltijā)
Esmu priecīgs, ka varu ziņot, ka šī reģiona atkārtota integrācija mūsu vēsturiskajā ietekmes zonā noris apmierinoši.
Jūs droši vien atceraties semināru par Savienoto Valstu «Monro doktrīnas» lietošanu Latīņamerikā, ko es vadīju pirms diviem gadiem. Tas ir konceptuāls modelis, kuru mēs tagad izmantojam Baltijas reģionā. Paturēt šajās zemēs atklātu militāro klātbūtni, izmaksā dārgi gan naudas, gan prestiža ziņā. Tas arī nav efektīvi, jo izņemot rupju militāru intervenci, kas nav mūsu interesēs, mūsu karaspēks pašos pamatos ir nederīgs.
Mūsu vajadzības Baltijā ir gluži vienkāršas: mēs gribam zināt, kas notiek, lai varētu nodrošināt mūsu specifiskās intereses un novērst visu, kas mums nepatīk. Tas faktiski ir tas pats, ko Savienotās Valstis gadu desmitiem dara Latīņamerikā.
Praksē tas nozīmē, ka jānovērš īstās demokrātijas nostiprināšanās. Brīva prese, neatkarīgi domājoši parlamenta deputāti, nepiekukuļojams tiesnešu korpuss, godīga civilā administrācija būtu galvenie šķēršļi mūsu vajadzībai manipulēt un iespaidot notiekošo. Tā vietā ir nepieciešama miegaina, korumpēta un drīzāk autoritāra sistēma, kas tomēr bauda diezgan plašu sabiedrības atbalstu. (Mums un mūsu amerikāņu kolēģiem ir bijušas ievērojamas grūtības ar sabiedrotajiem, kurus ienīda viņu pašu tautas).
‘Tādēļ, pirmkārt, jāvājina demokrātiskās institūcijas un sabiedrības paļāvība tām. To mēs nepārtraukti darām. Otrkārt, jāveido autokrātiski režīmi, kas ir nomināli, neatkarīgi, bet īstenībā kalpo mūsu interesēm.
Mūsu galvenie ieroči, lai novājinātu demokrātiju, ir noziedzība un korupcija. Mums ir bijuši lieli panākumi, iedvešot sabiedrībai bailes no «mafijas». Bumbu eksplozijas visās lielākajās reģiona pilsētās tagad ir regulārs notikums un policija neko neatrod (zinot mūsu nepātrauktu klātbūtni tās rindās, tas ir neizbēgami). Zināmi laikraksti ar mūsu palīdzību specializējas intriģējošos un sensacionālos ziņojumos par «organizēto noziedzību». Tas arī ir sagaidāms, jo noziegumu organizēšanā mūsu cilvēki ir nepārspējami. Kā blakus produkts minams, ka mēs tagad esam labi iekārtojušies tādās saimniecības nozarēs, kā viesnīcas, transports un imports – eksports. Mēs iegūstam labu peļņu, un, kad pienāks laiks, mēs būsim ideāli sagatavoti, lai mūsu pašu un arī citu kriminālās aktivitātes praktiski izbeigtos diennakts laikā. Sabiedrība būs no sirds pateicīga un gatava ticēt, ka jaunām «nacionāli patriotiskām» autoritātēm (lai kādu vārdu tās arī izvēlētos) bija taisnība, upurējot demokrātijas izrotājumus uz likuma un kārtības altāra. Cits atbalsta punkts ir mūsu iespēja manipulēt ar bruņotajiem spēkiem. Mēs ar panākumiem noorganizējām divus lielus skandālus: vienu Igaunijas bruņotajos spēkos un otru Lietuvā. Mēs esam izvietojuši uzticamus cilvēkus visu trīs valstu Aizsardzības ministriju atbildīgos amatos. Minētās divas taktikas radīja šādus labvēlīgus rezultātus:
a) Rietumi ir ļoti skeptiski noskaņoti par jebkādu militāru sadarbību ar Baltijas valstīm;
b) jebkuri nopietni patriotiski spēki aizsardzības ministrijā vai ģenerālštābā var tikt manipulēti un sabotēti;
c) sabiedriskā uzticība bruņotajiem spēkiem ir zema;
d) kad pienāks laiks, tos varēs viegli izmantot autokrātiskās iekārtas atbalstam.
Ar nelielām grūtībām mēs esam iefiltrējušies visās galvenajās politiskajās partijās. Pastāv arī zināmi grupējumi, kuri pilnīgi ir mūsu rokās un kurus var izmantot kā noderīgu spēku, lai sagrābtu varu. Mums ir aģenti visu trīs valstu diplomātiskajos dienestos. Tas nozīmē, ka mēs visīsākajā laikā tiekam informēti par Rietumu izlūkošanas aktivitātēm reģionā.
Mēs plānojam turpināt minēto darbību, līdz bīsim pilnīgi pārliecināti, ka netieša varas sagrābšana būs neuzkrītoša un efektīva. Tiklīdz būsim radījuši bezcerības klimatu, kurā gan sabiedrība, gan lielākā politiskās elites daļa būs zaudējusi cerības savas problēmas risināt ar demokrātiskiem paņēmieniem, mēs palīdzēsim mūsu «stiprajam vīram» nākt pie varas.
Šie «stiprie vīri» (mums ir vairāki kandidāti) ir tipiski un labi pazīstami politiķi, zināmā mērā neapmierināti ar saviem politiskajiem panākumiem un ar stingru apņemšanos veidot pašiem savu likteni. Daudzi no viņiem pat visā pilnībā nesapratīs, ka viņi kalpo mūsu interesēm: mēs ar glaimiem viņiem esam iedvesuši domas, ka viņi vienīgie īsti saprot stāvokli Krievijā, draudus no «mafijas» utt. Lai gan izklāstītajam plānam ir nelielas atšķirības katrā no trim Baltijas valstīm, tomēr būtībā tie visi ir vienādi, jo paredz ar dažu līdzzinātāju atbalstu un armijas, un policijas iesaistīšanu pasludināt ārkārtēju stāvokli cīņai pret noziedzību. Tad viņi atlaidīs parlamentu, savu rīcību pamatojot ar aizdomām par korupciju (tas nebūs grūti, ievērojot mūsu aktivitātes šajā laukā), uzliks presei dažus ierobežojumus, iesaldēs politisko partiju darbību un ierobežos publiskas sanāksmes. Nav domājams, ka būs plaši sabiedrības protesti. Dramatiski izbeigsies kriminālas aktivitātes, un mēs ātri noslēgsim vairākus izdevīgus tirdzniecības līgumus, tādējādi radot labklājības pieaugšanas ilūziju.
Mēs negaidām nopietnu reakciju no Rietumiem. Viņu cerības nebija sevišķi lielas, un ir ticams, ka viņi būs tik pateicīgi par negaidīto stabilitātes atgriešanos, ka nepieņems par notikušā iemeslu teoriju par mežonīgu graujošo darbību.
«The Baltic Outlook»
No angļu valodas tulkojis V. Brinkmanis
