Uzraksts uz piemiņas akmens pie Jelgavas 1. ģimnāzijas vēstī, ka tur iestādīts piemiņas ozols Jelgavas ģimnāzistiem – nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, Sibīrijā bojā gājušiem.
Uzraksts uz piemiņas akmens pie Jelgavas 1. ģimnāzijas vēstī, ka tur iestādīts piemiņas ozols Jelgavas ģimnāzistiem – nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, Sibīrijā bojā gājušiem. Diemžēl ozoliņa tur vairs nav.
Tas nav iznīcis nejauši, bet ir mērķtiecīgi nocirsts. «Skaidri redzams, ka ir cilvēki, kam nepatika šis ozoliņš – kociņš pazudis jau divas reizes!» skolas direktors Elmārs Sakne bija sašutis. Viņš atgādināja, ka tas tika iestādīts šogad 4. maijā, bet pēc pāris dienām kociņa vairs nebija. Neilgi pirms 1. septembra, kad gatavojās atklāt piemiņas akmeni, ozoliņš tika iestādīts no jauna, bet nākamajā nedēļā kociņš bija nocirsts atkal.
Par notikušo ir pārrunāts skolā, ziņots policijai, un direktors saka: «Skola stādīs trešo, ja vajadzēs, piekto un sesto, bet ozoliņš augs!» Vienlaikus viņš atzīst, ka mācību iestādes apkārtne ir neaizsargāta: naktīs nav apgaismojuma, brīdinājuma zīmes tiek nolauztas, ja neatļauj ar mašīnām šķērsot skolas teritoriju, tad potenciālie braucēji savas dusmas izgāž lamājoties. «Nav pie kā apelēt,» šo direktora skumjo secinājumu nez vai kāds atspēkos.
