«Mērķis kļūt par arhitektu man bija jau sen. Pat tad, kad vēl lāgā neapzinājos, kas tas īsti ir,» sarunā īsti vasarīgā rītā saka pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins. Tiekamies viņa izvēlētā vietā – pie zaļās rotas – Raiņa parkā.
«Mērķis kļūt par arhitektu man bija jau sen. Pat tad, kad vēl lāgā neapzinājos, kas tas īsti ir,» sarunā īsti vasarīgā rītā saka pilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.
Tiekamies viņa izvēlētā vietā – pie zaļās rotas – Raiņa parkā.
Pirmā ainava Andrejs Lomakins darbā
«Mans darbs ir vairāk konsultēt, virzīt projektus un cilvēku domas. Tā es rūpējos par pilsētas izskatu,» savus amata pienākumus īsi raksturo A.Lomakins. Viņš nespēj sevi iedomāties citā profesijā un labprāt stāsta, kas ainavu arhitektam jāmāk. Proti, nepazaudēt projektēšanas gaitā sākotnējo ideju, jāspēj arī ieskaidrot cilvēkam, ka vide un tās elementi ir svarīgi viņa dzīvē. Vēl arhitektam jāsaredz optimāla ēkas un pie tās piegulošā dārza vai dzīvās dabas elementu harmonija. «Bet jebkurš cilvēks papildina manas idejas un otrādi. Spēja pārliecināt piedzimstot nevienam netiek dota. Reizumis es gūstu virsroku, citkārt atnācējs pārliecina mani. Galvenais ir panākt kompromisu.»
Dažādu pilsētas labiekārtošanas projektu ar katru gadu esot arvien vairāk. Te nu atkal arhitektam jāķeras pie izskatīšanas un saskaņošanas.
Ainavu arhitektam ir vēl kāds atbildīgs darbiņš: viņš izsniedz koku ciršanas atļaujas. «Pārsvarā tie ir bīstami, veci vai atjaunojami koki, kas jānozāģē.»
Otrā ainava Andrejs Lomakins mājās
«Esmu precējies, un man ir viens kustīgs bērns – gandrīz divus gadus veca meitiņa Lūcija. Zinu, ka viņas abas – sieva un Lūcija – vienmēr mani gaida mājās.» A.Lomakinam mājas ir vieta, kur pēc spraigām darba stundām rast mieru. Tur viņš gan cenšas izveidot savu vidi, gan sarunās ar ģimenes locekļiem bauda atslodzi. Mājas un ģimene A.Lomakinam ir pirmajā vietā. «Reizēm varbūt sieviņai liekas, ka man primārais ir darbs. Svarīgi ir divi nosacījumi: cik daudz sava laika un spēka cilvēks atdod darbam, un vai tas ir vajadzīgs. Pagaidām pilsētā prioritāte ir siltums un ielu segumi, taču arī vide katru gadu tiek uzturēta kārtībā un plaukst.»
Pēc A.Lomakina domām, svarīgākās vērtības ģimenē ir savstarpēja uzticība, kā rezultātā stiprinās mīlestība, tāpat sapratne. «Esmu laimīgs cilvēks, man ir labākā ģimene, kādu vien varētu vēlēties. Sieva Ilze ir jauks cilvēks, par manām izdarībām viņa vienmēr prot neapvainoties, spēj tās izturēt un pārdzīvot.»
A.Lomakins lieliski atpūšas, ceļojot tepat pa Latviju. Viņš nereti brauc apciemot savus bijušos kursabiedrus un draugus, kas strādā dažādās Latvijas pilsētās vai nu par ainavu arhitektiem, vai radniecīgās nozarēs. Ziemā A.Lomakins apmeklē Ainavu arhitektu biedrības (viņš ir tās biedrs) sēdes.
Brīvajos brīžos mūsu pilsētas ainavu arhitekts uzspēlē ģitāru – to viņš apguvis pašmācības ceļā. Vēl Andrejs dejo tautas deju kolektīvā «Nākotne». Viņš piedalījās šā gada Dziesmu svētkos. «Tur lieliski var izjust to īsto latviešu garu. Lielākās ieceres vienmēr rodas pēc tādiem lieliem, enerģiju dodošiem pasākumiem.»
Trešā ainava Andrejs Lomakins domā
«Ideju man ir daudz. Pareizāk sakot, sapņu. Pirmais, ko es gribētu, tas ir rotaļu laukums tepat Raiņa parkā. Domāju, tas ir katras māmiņas un bērna sapnis arī. Ieceres ir, vieta – arī, bet trūkst līdzekļu.» Otrkārt, Jelgavai ļoti pietrūkst dzīvīgas strūklakas.
«Sāpīgs liktenis piemeklēja daudzas mazās liepiņas, ko Katoļu ielā iestādījām apmēram pirms pieciem gadiem. Dažas nosala, bet lielākoties tām tika nolauztas galotnes. Tādēļ tagad pilsētā tiek stādīti liela izmēra stādi ar aizsargrežģiem, kā akācijas Svētes ielā, liepas Lielajā ielā un pīlādži Pasta ielā. Kokam uzliktais režģis pasargā, un ir jēga to likt. Kamdēļ pirkt lētu stādiņu un katru gadu to atjaunot? Starp citu, kvalitatīvs koka stāds izmaksā ap 100 latu.»
Ceturtā ainava Jelgavas ainava
«Kurš var pateikt, kādai vajadzētu būt pilsētas ainavai? Kāds jau to gadu gadiem ir veidojis. Piemēram, šeit parkā ainava regulāri jāuztur kārtībā, var, protams, papildināt ar skulptūrām un citādi atsvaidzināt dažas vietas, bet pats pamats jau ir sen ielikts,» klāsta arhitekts. Viņš piekrīt, ka ainava lielā mērā ir gaumes jautājums, «bet par to, ka Raiņa parks ir skaists, domāju, neviens nestrīdēsies». Ikviens uzņēmējs mūsdienās rūpējas, lai viņa darbavietas ēka aicinātu klientus ienākt. A.Lomakins ar prieku nosauc vairākas vietas pilsētā, kur izveidota patiesi pievilcīga ainava: «Zaļā aptieka», Svētbirze, Vaļņu ielas skvērs, Hansabanka, viesnīca «Jelgava» un citas.
«Kaut arī pats neesmu dzimis jelgavnieks, man patīk vide, kurā pašlaik dzīvoju un darbojos. Ja nepatiktu, sen jau būtu aizmucis. Kādai būtu jābūt Jelgavai? To varētu atdzīvināt ielmalu stādījumi, jaunā estrāde, dažādi elementi – laternas, strūklakas, norādes un citi. Par neaizmirstamu vietu un garšīgu odziņu varētu tapt Hercoga Jēkaba laukums. Jelgava taču ar katru gadu top arvien skaistāka!»
***
Jelgavas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins
Dzimis: 1975. gadā Rēzeknes rajonā
Pašreizējā dzīvesvieta: Jelgavas rajons, Nākotne
Izglītība iegūta: Maltas pamatskolā, Lūznavas Lauksaimniecības tehnikumā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē.
Ainavu arhitekts, arhitekta maģistra grāds ainavu arhitektūrā
Ģimenes stāvoklis: precējies, ģimenē aug gandrīz divus gadus veca meitiņa Lūcija
Pēc horoskopa Ūdensvīrs (ar prieku izlasa horoskopus, bet netic tiem)
Mīļākā krāsa: zaļa (visas dzīvības krāsa)
Laimīgais skaitlis: 7
Garšīgākais ēdiens: garšo ceptas desiņas (piknikā), cepti kartupeļi, kas, kopmītnēs dzīvojot, tika gatavoti dažādos veidos
