2010. gada 10. maijā tika sākta skrejceļa likvidācija Jelgavas lidlaukā. Vēsture, kāpēc to sāka likvidēt, ir sena un sākās 1997. gadā, kad Jelgavas Dome pieņēma lēmumu pilsētas lidlauku nodot privatizācijai ar nosacījumu, ka piecus gadus tas saglabās savu statusu un netiks demontēta tā infrastruktūra. 2000. gadā lidlauka privatizācija tika pabeigta, ēkas un būves, kas atradās tā teritorijā, nonāca SIA «BaltDelAero» īpašumā. Līdz 2002. gada beigām SIA «BaltDelAero» pretēji nosacījumam jau bija paguvusi demontēt un izvest apmēram 600 plātņu, likvidējot vairāk nekā kilometru lidmašīnu manevrēšanas ceļu un 15 lidmašīnu stāvvietu. Vienas plātnes tirgus vērtība ir 100 latu. No 2002. līdz 2005. gadam vēl tika demontēti 600 metru no skrejceļa, kas ir galvenais lidlauka objekts, šādi iegūstot vēl 2200 plātņu. Tādā veidā «BaltDelAero» ieguva apmēram 280 tūkstošus latu. 2005. gadā Jelgavas Dome nolēma ar «BaltDelAero» lauzt līgumu par lidlauka privatizāciju iepriekšminēto un vēl citu iemeslu dēļ. Bet ilgstošas tiesāšanās rezultātā tomēr tika panākts izlīgums. Tas paredz, ka divu gadu laikā abas puses – gan Jelgavas pašvaldība, gan SIA «BaltDelAero» – pieliks visas pūles, lai saglabātu lidlauka teritorijas veselumu, un veiks investora piesaisti, lai attīstītu strīdus objektu, proti, lidlauku. Izlīguma nosacījumi ir diezgan dīvaini: ja divu gadu laikā investors netiek atrasts, pašvaldības īpašumā paliek lidlauka būves, ēkas, daļa betona plātņu, kas ir nepieciešamas lidaparātu pacelšanās un nolaišanās funkciju nodrošināšanai 800 metru garumā un 20 metru platumā, nepieciešamās izbraukšanas joslas un celiņi, kā arī lidmašīnu stāvlaukumi. Savukārt «BaltDelAero» saglabā īpašuma tiesības uz pārējām betona plātnēm, kas nav nepieciešamas lidlauka pacelšanās celiņa funkciju nodrošināšanai, kā kompensāciju par iepriekš privatizācijas gaitā nomaksāto summu – 336 tūkstošiem latu. Šeit būtu jāatceras, ka «BaltDelAero» jau ieguvusi 280 000 latu par nelikumīgu plātņu demontāžu un pārdošanu. Un vēl, demontējot 2000 metru lidlauka, SIA «BaltDelAero» iegūs apmēram 5860 plātņu 586 000 latu vērtībā. Apkopojot to visu, sanāk, ka privatizācijas rezultātā Jelgavas Dome ieguvusi 336 tūkstošus latu, 80 procentu no tiem privatizācijas sertifikātos, un zaudējusi lidlauku kā vērtīgu objektu, kā arī samazinājusi lidlauka zemes vērtību. Bet SIA «BaltDelAero» ieguvusi vairāk nekā 530 tūkstošus latu un veiksmīgi atbrīvojusies no saistībām ar Jelgavas Domi. Vienīgi atklāts paliek jautājums – kam tad šī privatizācija bija izdevīga, valstij?Secinājums – lielākā daļa atbildības jāuzņemas Jelgavas Domei, jo tās iniciatīva bija nodot lidlauka plātnes privatizācijai atsevišķi no zemes. To var darīt tikai ar mērķi plātnes pārdot un lidlauku likvidēt. Ir skaidrs, ka šāds lēmums izdevīgs tikai tiem, kas plātnes privatizē, respektīvi, vienam uzņēmējam, nevis pilsētai, kuras intereses pašvaldībai būtu jāpārstāv un lēmumi jāpieņem pēc labākās sirdsapziņas. Tas nozīmē, ka cilvēki Domes vadībā nepilda funkcijas, kuras viņu amats pēc definīcijas liktu pildīt. Var secināt, ka Domes amatpersonas šādu notikumu attīstību pieļāvušas, labākajā gadījumā, savas bezdarbības dēļ vai arī ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli kāda personīga labuma gūšanai. Privatizācijas laikā skrejceļa garums bija 2600 metru, kas ļautu piesaistīt ieinteresētās personas un investorus, lai objektu nelikvidētu, bet gan attīstītu. Pēc privatizācijas ilgāku laiku skrejceļš bija 2000 metru, kas joprojām dotu iespēju šo objektu uzskatīt par interesantu investīcijām uzņēmumiem, kas saistīti ar aviāciju. Bet lidlauka likvidēšana līdz 800 metru garumam un 20 metru platumam padarīs šo objektu ar visu zemi interesantu vien mazajai aviācijai, kurā iesaistīti tikai entuziasti un nekādas investīciju iespējas vairs nepastāv. Protams, skrejceļš pēc daļējas plātņu noņemšanas būs lietojams ar nosacījumu, ka to vietā tiks savesta zeme. Jo skrejceļš 20 metru platumā ir par šauru, lai uz tā apgrieztos mazās aviācijas lidmašīnas, nenobraucot no skrejceļa. Plātņu augstums ir aptuveni 20 centimetru, līdz ar to nobraukšana no tām jebkurai lidmašīnai ir fatāla. Lieki piebilst, ka ar skrejceļa kā objekta likvidāciju arī Domei piederošās zemes vērtība, uz kuras atrodas lidlauks, būtiski samazinās, valstij nodarot zaudējumus. Un šie zaudējumi tika radīti Jelgavas Domes lēmuma rezultātā. Uldis Peļņa, avioinženieris
