Ir ļoti grūti – dzīvoju viena starp četrām sienām, nav ar ko parunāties.
Ir ļoti grūti – dzīvoju viena starp četrām sienām, nav ar ko parunāties. Esmu pensionāre, otrās grupas invalīde. Agrāk varēju no rīta līdz vakaram klausīties radio, bet tagad tas ir atslēgts un es nezinu neko, kas notiek pasaulē. Padomju laikā radio varēja nopirkt, bet tas nebija vajadzīgs, jo nebija ko klausīties. Bet tagad par šo mazo pensiju radio nevaru nopirkt, nesanāk. Aptiekā arī ir bieži jāiegriežas, bet zāles ir dārgas.
Ar cieņu
K. Strupoviča, pensionāre, otrās grupas invalīde.
