No rītdienas vēlēšanu iecirkņos jau iespējams izdarīt savu izvēli par to, kas vietējo varu gaiteņos valdīs nākamos četrus gadus. Kopumā arī šajās vēlēšanās būtu pārāk drosmīgi un pārsteidzīgi prognozēt lielas spēku samēru izmaiņas Jelgavas Domē. Skaitliski lielākā varas partija loģiskā iznākumā būs ZZS, kam balsis garantē ne tikai ielās redzamie pašvaldības paveiktie darbi (kas gan nebūtu jāuztver kā panākums, bet pienākums), bet arī plašais cilvēku loks, kas strādā pašvaldībā un ar to saistītās iestādēs, kapitālsabiedrībās un varai draudzīgos uzņēmumos. Par spīti «zaļzemniekiem» raksturīgajai vispārīgajai vēlēšanu programmai, kas līdzīgi kā nacionālajam blokam lielā mērā ir 2009. gada vēlēšanu kopija, līdz trešdaļai deputātu krēslu šī partija, visticamāk, aizpildīs. Kā otrs skaitliski lielākais politiskais spēks ietekmi Domē varētu baudīt «Saskaņas centrs», kam atšķirībā no lielākajiem konkurentiem ir kaut cik praktiski un konkrēti solījumi programmā, taču gaužām vājš personāliju piedāvājums. Tomēr izskatās, ka šai partijai tā nav problēma, jo Jelgavā tāpat kā Rīgā vienai lielai kopienai viņu ieskatā tā ir teju vienīgā iespēja izpildīt savu pilsoņa pienākumu.
Diezgan ticami, ka tai sekos ZZS Jelgavas «mazā dvīņumāsa» «Vienotība», kam labpatīk sevi saukt par ietekmīgāko Latvijas partiju, kas vārdos skandē godīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem, bet praksē ļaujas bezierunu vienaldzīgai būšanai pie varas. «Vienotības» programma ir tikpat vāja kā ZZS solījumi, kas vērtējami kā pilsētā sen izstrādātās un pakāpeniski tāpat dzīvē ieviešamās attīstības programmas esence bez konkrētības vai jaunām idejām. «Saskaņiešu» politiskajam spēkam vājš pretinieks Jelgavā ir arī tā sauktais nacionālais bloks, kas uz vietām Domē pretendē ar tikpat vājiem kandidātiem, kas šogad pāris reižu pagozējušies pie pieminekļiem, un pārkopētu iepriekšējo vēlēšanu programmu. Toties interesanta var izvērsties «Reģionu alianses», kas būtībā ir 2011. gada nogalē likvidētās LPP/LC politiķu un vairāk vai mazāk atklāto atbalstītāju saraksta turpinājums, un Reformu partijas cīņa par varu Jelgavas Domē. «Reģionu alianses» vājā vieta ir no politiskajiem vecākiem mantotā un dažiem tagadējiem biedriem arī patlaban piemītošā šaubu ēna un emocijas pragmatisma vietā. Reformu partija, šķiet, nogulējusi iespēju sevi reklamēt uz reiz slavenā Zatlera rīkojuma rēķina ar vismaz vārdisku cīņu pret vietēja mēroga oligarhiem un politiskajām marionetēm. Tomēr jāatzīst, ka gan Reformu partijas, gan «Reģionu alianses» sarakstos redzami uzņēmēju vārdi, bet programmā – liela daļa konkrētu un, galvenais, izpildāmu un izmērāmu solījumu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kas savukārt rada nodokļus, no kā pēcāk rūpēties par bērniem, izglītību, sociālo sfēru un citām pašvaldības funkcijām. Šo partiju programmās ir oriģinālas lietas, nevis tāpat obligāti īstenojamā pilsētas attīstības plāna satura rādītājs.Savukārt atlikušās trīs partijas diez vai būtu liekamas kādos prognožu sarakstos, jo, pieklājīgi izsakoties, bažīgu dara ne tikai kandidātu vārdi, darbaspējas un to reputācija, bet arī programmās iekļautie solījumi. Runājot par mēra krēslu, arī šajā lietā es nepārsteigtos ar prognozēm par kādām lielām pārmaiņām, jo Jelgavas tāpat kā lielas Latvijas pašvaldību daļas vājā vieta ir amatu tirgošana. Jelgavā, kur pie varas ilgstoši vairākus sasaukumus bijusi viena partija, ietekmes zonas diemžēl ir labi sadalītas, katrs politiķis zina savas vājās vietas un ir apmierināts ar to, kas aizkulisēs piesolīts. Pašreizējās opozīcijas partijas, ja tajās līdzīgi kā «Saskaņas centrā» pēc iepriekšējām vēlēšanām neuzplauks politiskās prostitūcijas gars, gan varētu mainīt politiskos samērus. Taču tas ir maz ticams, jo, kā jau minēju, partijas, kas teorētiski ir pretinieku frontēs Saeimā, Jelgavas mērogā ēd zupu no viena šķīvja. Turklāt tad būtu jājautā, kas no viduvējā politiskā piedāvājuma varētu kandidēt uz mēra krēslu. Kaut cik atbilstošie, kas prastu ne tikai kliegt, bet arī strādāt, draudzējas ar ZZS un neriskēs iet pret sistēmu atmestā mazā kumosiņa dēļ, bet mazāku mandātu skaitu ieguvušajām partijām nāktos aizvadīt garu un smagu sarunu nakti, lai vienotos par kopīgu mērķi un citu mēra kandidātu. ◆
