Šonedēļ ar divām zinātniski praktiskām konferencēm un absolventu salidojumu savas pastāvēšanas 50 gadu jubileju atzīmē LLU Lauku inženieru fakultātes zemes ierīcības specialitāte.
Šonedēļ ar divām zinātniski praktiskām konferencēm un absolventu salidojumu savas pastāvēšanas 50 gadu jubileju atzīmē LLU Lauku inženieru fakultātes zemes ierīcības specialitāte. Par visos laikos nepieciešamo mērnieka specialitāti «Ziņām» stāsta zemes ierīcības katedras profesors Meikuls Locmers. Sarunā piedalās LLU Lauku inženieru fakultātes dekāns Juris Skujāns, zemes ierīcības katedras vadītāja Anda Jankava un ģeodēzijas katedras vadītāja Inese Bīmane.
Zemes ierīkotāji – reformu iniciatori
«Zeme ar tās virszemes un dzīļu bagātībām, ainavisko daudzveidību tautai ir ne tikai materiālās, bet arī garīgās dzīves pamats,» mūsu sarunas sākumā akcentē profesors Locmers. Rūpīga teritorijas izpēte, detalizēta tās uzmērīšana, zemes sadalīšana starp īpašniekiem un lietotājiem un zemes īpašuma vērtēšana – tie ir procesi, kuros kopš seniem laikiem valsts agrārās politikas interesēs ir darbojušies mācīti mērnieki jeb zemes ierīkotāji. Kas ir raksturīgs pašreizējam laikposmam?
«Ikviena valsts cenšas nostiprināt sev labvēlīgas zemes attiecības. Latvijā ir mainījusies valsts iekārta, mainījusies agrārā politika, un zemes ierīkotājiem jāsekmē šīs politikas ātrāka īstenošana. Kopš 1990. gada norisinās zemes reforma, un tās izpildītāji ir mūsu nozares speciālisti,» uzsver profesors. Viņš līdztekus darbam universitātē ir arī Centrālās zemes komisijas loceklis un vadījis darba grupu, kas sagatavoja pirmo likumu par zemes reformu lauku apvidos. Viņš var arī apliecināt, ka zemes ierīkotāji bijuši ne vien pārmaiņām gatavi, bet pirmie to iniciatori. 1989. un 1990. gadā, sadarbojoties ar Tautas fronti, ir izzināts lauku iedzīvotāju viedoklis par zemes jautājumiem, un zemes ierīcības katedras pasniedzēji pirmie ierosinājuši lemt par jaunas zemes reformas un privatizācijas nepieciešamību. 1990. un 1991. gadā Meikuls Locmers pats apbraukājis pagastus un skaidrojis reformas būtību. 1993. gadā zemes reformai Lauksaimniecības universitātē veltīta plaša zinātniski praktiska konference. Tagad reformas pirmā kārta ir beigusies, var apkopot rezultātus, un tas arī tiks darīts šodien un rīt, kad uz konferenci pulcēsies speciālisti zemes kadastra jautājumos un teritoriālajā plānošanā.
Mērnieki ir un būs vajadzīgi
Dibināta 1947. gadā, zemes ierīcības specialitāte faktiski ir tagadējās Lauku inženieru fakultātes pirmsākums. Aizvadītajos 50 gados augstskola ir sagatavojusi 1028 inženierus zemes ierīkotājus, no tiem 64 saņēmuši bakalaura diplomu. Kopumā tāds skaits, pēc pasniedzēju domām, ir pietiekams, taču reformas sākuma posmā gan šajā darbā nācies iesaistīt pat piecreiz vairāk cilvēku, nekā specialitātē sagatavots. «Toties bija samazinājies melioratoru darba apjoms, bet viņu sagatavotības līmenis deva iespēju pēc attiecīgiem kursiem iesaistīties zemes ierīkošanas darbā,» Meikuls Locmers atzīst, ka par speciālistu «pārprodukciju» labāka vienmēr ir neliela konkurence no darba devēju puses. Ik gadu specialitātē uzņem 25 studentus, un augstskolu beidz aptuveni 20. Kopš 1990. gada bezdarba problēmas šajā nozarē nav bijis. Vai mērnieka profesija ir prestiža? «Pašreiz – jā,» domā profesors, kas pats ir šīs specialitātes otrā izlaiduma absolvents. Bet vispār tas varot būt arī ne sevišķi patīkams darbs. Ģeodēzijā – pa mežiem un purviem jābrien. Mērniecībā – lielākā daļa vasaras perioda aiziet uz lauka. Negatīvas emocijas vieš arī pretrunīgie zemes īpašuma jautājumi, kur jāsastopas ne vien ar likumiem un teoriju, bet dažkārt arī «praktiskām grūtībām», kad saimnieka pretarguments ir dakšas.
Pašlaik kopumā laukos un pilsētās ir apmēram 500 tūkstošu zemes īpašumu. Profesors pārliecināts, ka tik liels sīko saimniecību skaits nepastāvēs, bet darījumi būs katru gadu – pirkšana, pārdošana, sadalīšana, mantošana, dāvināšana. Un visos tajos neiztiks bez mērniecības speciālista.
Mainās zināšanu saturs
Mazāk pārmaiņu jaunā valsts iekārta ienesusi ģeodēzijas studiju programmā, jo tās pamatā ir galvenokārt tehnisku zināšanu kopums. Toties zemes ierīcībā palielinājies tiesisko, juridisko priekšmetu apjoms. Ar vieslektoru aicināšanu Lauku inženieru fakultāte īpaši neaizraujoties, tomēr sadarbību ar ārvalstu augstskolām pieredzes gūšanai cenšas izmantot. Tā, pēc līguma ar Stokholmas Tehnisko augstskolu jau trīs gadus Zviedrijā studē un šogad diplomus saņems pirmie pieci maģistranti no Latvijas. Viens students gadu stažējies zemes ierīcībā un ainavu plānošanā Esenē, viena doktorande – Bonnas universitātē. Zinātniski pētnieciska sadarbība ir ar lietuviešiem un igauņiem, kopīgi ar Norvēģijas Lauksaimniecības universitāti izstrādāts sadarbības pētnieciskais projekts «Zemes reforma un ainava Latvijā». Par pozitīvu faktoru mācībspēki atzīst arī to, ka fakultātes ēkā izvietojusies Valsts Zemes dienesta Jelgavas pilsētas un rajona nodaļa, jo tādējādi palielinās iespēja iesaistīt nodaļas speciālistus studentu mācību procesā.
Par īstu revolūciju pasniedzēji vērtē datortehnikas ienākšanu specialitātē: kadastra informācijas apkopošana mērniecībā, datorteodolīti, digitālās iekārtas – tas esot gluži vai trīsdesmit gadu lēciens uz priekšu.
Jubilejas svinības
Ģeodēzijas katedra jubilejas pasākumos iesaistās ar tehnisko zinātņu doktora Jāņa Biķa 100. dzimšanas dienas atcerei veltītu zinātniski praktisko konferenci, kas Akadēmijas ielas 19. nama 6. stāva telpās sāksies šodien pulksten 10. Programmā – referāti par ģeodēzijas un kartogrāfijas vēsturi Latvijā, ģeodēzisko izglītību, kosmiskās zinātnes pirmsākumiem Latvijā, karšu sastādīšanu un citām ne tikai speciālistiem interesantām lietām. Bet fakultātes aktu zālē šajā pašā laikā sāksies cita zinātniski praktiskā konference – par zemes reformas rezultātiem un turpmākajiem uzdevumiem, kur kadastra sekcijas sēdes ievadā par reformas tiesiskajiem aspektiem runās LR tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Konference turpināsies līdz piektdienas pusdienlaikam, bet pēcpusdienā – zemes ierīcības specialitātes 50. gadadienai un profesora Jāņa Biķa 100 gadu atcerei veltīta svinīgā sēde un absolventu salidojums.
