«Tā bija unikāla pieredze. Ko tādu pirms tam nebiju piedzīvojusi – visi vienojas kopīgam mērķim un grib darboties. Arī jaunu prasmju attīstīšana. Piemēram, aģitēt, lai balso par manu ideju,» uz iekļūšanu un darbu 7. Jauniešu saeimā atskatās Jelgavas Valsts ģimnāzijas 10.m klases skolniece Elīna Smetaņina, ko daudzi atceras arī kā televīzijas spēles «Gudrs, vēl gudrāks» pagājušā gada 9. klašu fināla uzvarētāju no Šķibes pamatskolas.
Pirmā platforma idejai
Elīna stāsta, ka aktīva iesaistīšanās politikā viņai ir jauna lieta. Vidusskolniece apmeklē pasniedzēja Jāņa Ķuša slaveno «29. kabinetu», kur dalībnieki diskutē par dažādām politiskām tēmām, bet iesaistīties Jauniešu saeimā pamudinājis e-pasts no šī Latvijas parlamenta projekta vēstnieka.
«Papētot izrādījās, ka galvenā tēma ir izglītība, kas ļoti saistīta arī ar manu ideju par patriotismu un valstiskumu. To savukārt guvu, ēnojot Latvijas Institūta direktori Aivu Rozenbergu, jo plānoju savas studijas saistīt ar ārlietām, sabiedriskajām attiecībām, diplomātiju. Šī ideja gan bija zinātniski pētnieciskajam darbam, bet izdomāju, ka daļu no tās varētu ievirzīt Jauniešu saeimā, lai redzētu, vai tā vispār strādā. Parunāt ar jauniešiem, ko viņi par to domā. Vai tas ir tikai mans subjektīvs viedoklis vai problēma visā Latvijā,» savu ieceri ieskicē Elīna.
Lai tā tiktu līdz Saeimas tribīnei, vajadzēja ne tikai uzrakstīt pārliecinošu programmu, bet arī vākt balsis vēlēšanu elektroniskajā platformā. Šajā aptuveni pusotru mēnesi ilgajā procesā jaunā vidusskolniece mācījās, kā sev pārkāpt, lai pēc iespējas veiksmīgāk «pārdotu savu ideju», kā arī apzinājās, kāda nozīme ir plašam draugu un paziņu lokam. «Četri deputāti, kuri savāc visvairāk balsu, sēž Jauniešu saeimas prezidijā, un arī es tur vēlējos nokļūt. Tad nu uzrunāju savus radus, draugus un paziņas no visas Latvijas, un izdevās! Tas gan nebija viegli, jo neesmu cilvēks, kas tikai runā un neko nedara. Man labāk patīk, ja mani paslavē par izdarīto, bet te viss bija otrādi – vispirms bija jāsola,» E.Smetaņina atklāj savas ambīcijas un iepazīšanos ar politiķu «realitāti».
Nākas samazināt runātāju skaitu
Darbs Jauniešu saeimā, kurā bija aicināti piedalīties arī Elizabete Strupule un Edvarts Krusts no Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas, Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkne Klinta Madara Greiliha, «spīdoliete» Linda Kamola un Elīza Vilaua, kā arī jelgavniece Olga Jasjuļaņeca un Dobeles Valsts ģimnāzijas audzēknes Alise Limanska un Anastasija Bargatina, 21. aprīlī izvērtās no pulksten 8 līdz 18.30 un bija patiesi spraigs.
«Sākumā bija mācības, kur, piemēram, apguvām balsošanas sistēmu. Tad pirmā svinīgā sēde, kur pieņēmām deputātu amatus, un Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces svinīgā uzruna. Pēc tam notika darbs četrās komisijās. Es biju cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Mūsu uzdevums bija apkopot deklarāciju projektus par drošību internetā un visiem vienoties, ko vajadzētu uzlabot. Tālāk šo visu un vēl citus priekšlikumus kopā ar Ināru Mūrnieci apspriedām prezidijā, un sākās otrā sēde, kurā deputāti apstiprināja vai noraidīja izvirzītās idejas. Varēja pieteikties arī debatēm. Debatētāju bija ļoti daudz – sākumā nedroši, bet tad 15 cilvēki uz vienu priekšlikumu, un to vēl trīs lapas! Lai neaizkavētos, mums, prezidijam, nācās samazināt runātāju skaitu,» jauno deputātu aktivitāti raksturo Elīna, piebilstot, ka jaunieši bijuši arī savstarpēji laipni un izpalīdzīgi.
Viņi tāpat vienojušies, ka piedalīsies pie Saeimas Eiropas dienas pasākumā 9. maijā, kā arī 12. maijā kopā ar Saeimas darbiniekiem talkos «Aučos» un iesaistīsies citās aktivitātēs, jo 7. Jauniešu saeimas deputāta zīmē būs jāpavada viss gads.
Jaunie deputāti ir pieklājīgāki
«Viss šis process man šķiet ļoti saistošs, jo pirmkārt iespējams izteikt savu viedokli. Tajā pašā laikā, nezinot konkrētus faktus, spriest par visu sabiedrību ir diezgan grūti. Komisijā nevar aizstāvēt tikai sevi. Tur ir tā lielā atbildība. Jāpārdomā, vai tiešām esi tam gatavs – pētīt, izzināt, runāties, nevis tukši pļāpāt un balstīties tikai uz savu personīgo pieredzi,» secina E.Smetaņina.
Viņa atklāj, ka cītīgi seko līdzi arī pašreizējam politiskajam procesam. «Mūsdienās daudzi jaunieši labāk skatās video «jūtubē» un lasa populārus blogerus, bet man tā nav. Es sekoju politiķiem – gan Ķīnas, gan Krievijas, gan ASV prezidentiem, gan Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas, arī Japānas un Korejas valstu vadītājiem. Mēģinu skatīties, ko viņi publicē savās ziņās, kādi ir viņu videomateriāli. Tas ir interesanti. Īpaši patlaban, kad pasaulē daudz kas notiek un katram ir savs viedoklis, bet kompromisu atrast ir diezgan grūti,» spriež vidusskolniece.
Vērtējot mūsu politiķus, viņa atzīst, ka tas esot diezgan strīdīgs jautājums. Saeimas darbinieki jaunajiem deputātiem atzinuši, ka viņi ir daudz pieklājīgāki un vairāk ciena cita viedokli nekā viņu vecākie tautas pārstāvji. «Dažkārt, skatoties tiešsaistes, atkārtojumus vai citas pārraides no Saeimas, var redzēt, kā deputāti uzrunās vēršas pret cilvēku, nevis konkrētu priekšlikumu,» novērojusi arī Elīna, būdama pārliecināta, ka politikā ļoti nepieciešami jauni cilvēki, kuri būtu mērķtiecīgi un tiešām vēlētos darīt sabiedrības labā. Arī pašvaldībās. Tāpēc, ja būtu iespēja piedalīties vēlēšanās jau no 16 gadiem, jauniete noteikti to izmantotu.
«Daudzi mani vienaudži nemaz nav ieinteresēti politikā, nezina, kas tur notiek, uzskata, ka tas ir kaut kas netīrs. Daudzi jau kliedz, ka politikā neviens neko nedara, tikai sēž un atmazgā naudu, bet paši nekad nav pētījuši un nezina,» iepazīt un iesaistīties mudina «nākotnes politiķe». Šo titulu meitene ieguva par spilgtu darbību savā 7. Jauniešu saeimas komisijā.
Elīnas idejas saturs
Valsts tēlu veido ne tikai Latvijas ekonomika un politika, vēsture, notikumi un daba, bet arī sabiedrība kopumā – arī mēs, Latvijas jaunieši. Ir svarīgi apzināties, ka pozitīvs valsts tēls un atpazīstamība pasaulē ir būtisks kā tūrisma attīstībai, tā valsts ekonomikai un drošībai kopumā, tāpēc nepieciešams veicināt jauniešu izpratni par to, mudinot iesaistīties labvēlīga Latvijas tēla radīšanā.
