Akadēmijas ielas 16. namam joprojām nav pieslēgta apkure. Temperatūra dzīvokļos ir 15 grādu un pat zemāka.
Akadēmijas ielas 16. namam joprojām nav pieslēgta apkure. Temperatūra dzīvokļos ir 15 grādu un pat zemāka. Iedzīvotāji vēlas zināt, cik ilgi salšana turpināsies un vai nama apsaimniekotājs nevar atrast kādu variantu (piemēram, pieslēdzot apkurei kāpņutelpas, kur nav parādnieku), lai mazāk ciestu godīgie maksātāji.
Īrniece Otīlija Rone «Ziņām» durvis atvēra ar pirkstaiņiem rokās, biezi stepētu halātu mugurā un vilnas zeķēm kājās. Viņa sava dzīvokļa apsildīšanai neizmanto ne elektrību, ne gāzi, jo tas ir pārāk dārgi. No 45 latu pensijas tādu izšķērdību nevar atļauties.
Nav vairs 5. namu pārvaldes ziņā
Oktobra sākumā, kad 5. namu pārvaldē veikusi kārtējos maksājumus, O.Rone interesējusies par apkures sezonas sākumu. Tur atbildēts, ka māja nodota īpašniekiem un ka apkures pieslēgšana vairs nav namu pārvaldes kompetencē. Taču īpašnieki neesot ne redzēti, ne dzirdēti.
Laiks kļūst aizvien aukstāks. Un vai īpašnieku dēļ mums būtu jānosalst? Ja viņi nerādās, varbūt kāds par mums tomēr varētu apžēloties? vaicāja pensionāre.
5. namu pārvaldes direktore Brigita Vērdiņa apstiprināja, ka apkures sākšana Akadēmijas ielas 16. namā vairs nav atkarīga no viņu iestādes. Siltumu iedzīvotāji acīmredzot varētu saņemt pēc tam, kad ar mājas īpašniekiem tiks nokārtoti nama pārņemšanas dokumenti. Šajā ziņā esot radušies sarežģījumi, jo parādus jaunie īpašnieki negribot pārņemt.
Namu pārvaldē ar īpašnieku pārstāvi Armandu Vālodzi runāts par pārņemšanas jautājumiem. Šīs nedēļas sākumā īpašnieki (pavisam četri) apspriedīšot nostāju parādu jautājumā savā starpā un darīšot zināmu savu viedokli līdzšinējam mājas apsaimniekotājam. Ja šo trešdien neizdošoties vienoties, sarunas tikšot turpinātas. Taču īrniekiem tas nozīmē, ka apkure dzīvokļos būs jāgaida ilgāk.
Parādi pārsniedz 2000 latus
5. namu pārvaldes ekonomiste Diāna Riekstiņa «Ziņām» pastāstīja, ka šobrīd nama īrnieku parāds par siltumu pārsniedz 1500 latus. Norēķināšanās uz oktobri veikta 77 procentu apmērā. Uz Jelgavas vispārējā fona to nevar uzskatīt par briesmīgu faktu. Septembrī parādnieki sasparojušies un parādu apjomu ievērojami samazinājuši (uz 1. septembri norēķināšanās bija veikta tikai 56 procentu apjomā).
Mājā vislielākos parādus uzkrājuši piecu dzīvokļu īrnieki. Visvairāk pāri par 650 latiem nav samaksājuši 7. dzīvokļa iemītnieki. Tiesa, viņi izmanto parāda atstrādāšanas iespējas. 2. dzīvokļa iemītnieki nav samaksājuši vairāk nekā 300 latu, bet 9., 10. un 13. dzīvokļa parādi pārsniedz 100 latus. Vairāku dzīvokļu parādi svārstās no 20 līdz 100 latiem.
Visus nenokārtoto komunālo maksājumu rēķinus summējot, sanāk 2200 latu liels kopējais parāds.
D.Riekstiņa norādīja, ka nedrīkstētu pieļaut nama īrnieku, jo sevišķi kārtīgo maksātāju, «karāšanos gaisā», bet parāds ir un paliks parāds. Kādam tas būs jādzēš.
Saprot īpašnieku nostāju
Mājas oficiālo nodošanu īpašniekiem veic «Latvijas dzelzceļa» nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskās ekspluatācijas daļa. Tās priekšnieks Viktors Malduvs «Ziņām» pastāstīja, ka visa dokumentācija Akadēmijas ielas 16. mājas juridiskai nodošanai īpašniekiem ir sakārtota un nodošanas akts sagatavots. Pagājušo piektdien ekspluatācijas daļā ar īpašniekiem notikusi tikšanās. Taču tās gaitā akts palicis neparakstīts. Īpašniekus uzmanīgus darījis parādu apjoms un tā piedzīšanas iespējas. Uz neparakstītā akta viņi norādījuši nepieciešamību konsultēties ar juristiem.
V.Malduvs norādīja, ka šāda reakcija ir pilnīgi saprotama. Īpašnieki atstājuši solīdu un korektu cilvēku iespaidu. Sarunās viņš pārliecinājies, ka viņi izprot arī nama īrnieku situāciju un grib to vērst par labu. Taču viņiem, tāpat kā lielākajai daļai cilvēku 2000 latu ir liela nauda. Īpašnieku ausīs nonākušas īrnieku runas, ka nu par vecajiem parādiem var nelikties zinis. Tāpēc viņi nolēmuši nejokot un izvēlējušies konsultāciju ceļu. 28. oktobrī sarunas tikšot turpinātas.
Savukārt siltuma apgāde būšot iespējama tikai pēc tam, kad māju pārņemšot īpašnieki un noslēgšot jaunu līgumu ar siltumtīklu uzņēmumu (arī tā pārstāvis piedalījās sarunās). Pēc V.Malduva domām bez vainas nav arī paši īrnieki. Ja nebūtu uzkrājušies parādi, pārņemšanas process noritētu bez liekiem sarežģījumiem un neievilktos. Diemžēl godīgie maksātāji jeb bez vainas vainīgie šādās reizēs, kā parasts, paliek neievēroti un nepieminēti.
Īpašnieki negrib sākt tiesu darbus
Nama īpašnieku pārstāvja Armanda Vālodzes sieva Santa «Ziņām» teica, ka viņi māju pārņemt vēlējušies jau sen. Pirmais iesniegums «Latvijas dzelzceļa» nekustamā īpašuma pārvaldei iesniegts jau 1996. gadā. Taču tikai šobrīd visam procesam redzams kāds gals tik liela bijusi dažādo dokumentu birokrātija. Reizēm no līdzšinējo īpašnieku puses nācies novērot tīšu vilcināšanos.
Šā rudens sasteigtība, kad «Latvijas dzelzceļš» uz ātru roku cenšoties māju nodot īpašniekiem, acīmredzot izskaidrojama ar to, ka akciju sabiedrības nami masveidā nonāk pašvaldību vai privatizācijas komisijas pārziņā.
Taču īpašnieki nevarot piekrist visiem piedāvātajiem noteikumiem. Parādu piedzīšana un tiesu darbi neesot tās lietas, ar ko viņiem kā īpašniekiem gribētos nodarboties, sākot kontaktus ar īrniekiem. Par sarunu turpināšanu rīt S.Vālodze vakar vēl nekā nevarēja pateikt, jo nebija zināma juristu nostāja nama pārņemšanas jautājumos.
