Gandrīz puse sieviešu Latvijā, kurām ir vislielākais risks saslimt ar krūts vēzi, ir vienaldzīgas pret šo jautājumu, parādījusi Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra veiktā aptauja. Runa ir par sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Jau vairākus gadus valsts īsteno bezmaksas krūts vēža izmeklējuma programmu, aicinot uz to sievietes ar personiski izsūtītām vēstulēm. Šo iespēju izmantojusi tikai trešā daļa uzaicināto. Tikpat maza atsaucība ir dzemdes kakla vēža un citās bezmaksas izmeklējumu programmās. Šiem skaitļiem nav loģiska attaisnojuma. Bērnišķīgā pārliecība «ar mani tas nenotiks», nevērība pret savu veselību, nevēlēšanās atrast vienu vai dažas stundas ārsta vizītei pat tad, ja pašam jāparūpējas tikai par ceļu līdz klīnikas kabinetam, Latvijā labi sadzīvo ar ārstu secinājumu, ka ielaistu slimību skaits aug un situācija ārstniecībā kļūst arvien bēdīgāka. Kamēr iedzīvotāji izliekas, ka viņus uztrauc sava veselība, valsts turpina tēlot, ka var nodrošināt veselības aprūpi tādā apmērā, kā tas pašlaik ierakstīts likumos. Lai gan plānveida operāciju rindas, mēnešiem ilgā gaidīšana, lai tiktu pie speciālista, un neoficiālie «līdzmaksājumi» dažādās ārstniecības iestādēs liecina, ka nevar vis. Esmu pārliecināta, ka akmens jāmet arī dažu slimnīcu dārziņos, kas labprāt patur lieku dienu slimnīcā arī tos pacientus, kas droši varētu doties mājās. Tāpēc, ka zina – pacientam seko nauda? Ja turpinām izlikties, varbūt jāsamierinās, ka veselības aprūpe Latvijā ir tāda, kādu esam to pelnījuši? Ja tomēr gribam ko labāku, atliek cerēt, ka valdībai būs griba pēc iespējas drīzāk ieviest un iedzīvotājiem nenoprotestēt veselības aprūpi tikai tiem, kas maksā nodokļus. Tad būtu pamats prasīt veselības budžeta tuvināšanu reālajai vajadzībai.
