“Iemesls, kāpēc esmu Jelgavā, ir vēstniecībā noteiktā kārtība, ka vismaz reizi mēnesī dodamies ārpus Rīgas. Latvija nav tikai Rīga, kur galvenokārt pavadām laiku. Jelgava taču ir viena no lielākajām pilsētām Latvijā,” tiekoties ar “Zemgales Ziņām”, uzsvēra Kanādas vēstnieks Latvijā Kevins Rekss.
“Vizītes mērķis ir pastāstīt jelgavniekiem, kā vēlamies veidot ciešākas sadarbības saites starp mūsu valstīm, kā arī pastāstīt par Kanādu un kanādiešiem, kuru tagad Latvijā ir daudz,” piebilda vēstnieks. Ar daudzajiem kanādiešiem viņš domāja Kanādas karavīrus, kas veido lielāko daļu no NATO paplašinātās militārās klātbūtnes karavīriem Latvijā.Jāpaskaidro, ka NATO sabiedroto karavīru ierašanās Baltijas valstīs bija kā reakcija uz 2014. gada militāri politisko krīzi, kad Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimu un sākās ilgstoša karadarbība Ukrainas austrumos. Zīmīgi, ka kopā ar K.Reksu Jelgavā viesojās arī Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā pārstāvji kapteiņi Dereks Pižons un Kails Batlers, kaprāle Lama Gazavi, kā arī Kanādas militārā atašeja Latvijā asistente seržante Žoela Beikere.Uz jautājumu, kā jūtas kanādiešu karavīri, kas, būdami militārajā misijā Baltijas valstīs, ilgstoši atrodas prom no savām ģimenēm, vēstnieks K.Rekss atbildēja, ka šie karavīri ik pēc pusgada nomainās. Kanādas bruņoto spēku kontingenta vadībai, kam Rīgā, Krustabaznīcas ielā, tiek būvēts štābs, Latvijā atļauts dzīvot kopā ar saviem ģimenes locekļiem. Pavisam Baltijas valstīs pašlaik uzturas vairāk nekā 600 kanādiešu karavīru. Runājot par iespaidiem Jelgavā, vēstnieks K.Rekss atzīmēja, ka viņam ļoti patikusi saruna ar Jelgavas Valsts ģimnāzijas un Jelgavas Skolēnu domes jauniešiem, kas brīvi runā angliski un uzdod gudrus jautājumus.
