Aizdomas par, iespējams, noziedzīgām darbībām Jelgavas Domes amatpersonu rīcībā nav vienīgais secinājums, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izdarījis pēc pārbaudes par kinoteātra un zemes Pasta ielā 47 privatizācijas gaitu. Birojs arī izpētījis, ka drīz pēc tam jaunais saimnieks Imants Kanaška zemi atkal sadalījis mazākos gabalos un daļu pārdevis, savukārt palikušo pats nopircis no savas firmas un pēc tam atkal pārdevis tai atpakaļ par teju 30 reižu lielāku cenu, nekā privatizēja no pašvaldības. Ne I.Kanaška, ne Dome šo lietu nekomentē.
«Ziņas» jau rakstīja, ka KNAB pārbaudē secinājis – Jelgavas Dome, par neatbilstošu cenu 2003. gadā nododot privatizācijai nekustamo īpašumu Pasta ielā 47, iespējams, pašvaldībai radījusi vismaz 61,6 tūkstošus latu zaudējumu. KNAB atklājis, kā SIA «Alis» saimnieks I.Kanaška ar Jelgavas Domes vadības (tās vārdā rīkojās mērs Andris Rāviņš) gādību «par sviestmaizi» savā īpašumā ieguvis vērtīgu zemesgabalu un ēku ekskluzīvā vietā pilsētas centrā, sākumā solot tur veidot kinoteātri, bet pēc privatizēšanas pārvēršot par biznesa centru.Daļu zemes pārdod «Rimi» Izmeklēšanas gaitā secināts, ka tik liels zemesgabals I.Kanaškas firmai «Alis» nemaz nebija vajadzīgs. Vēl pirms privatizācijas ar Jelgavas Domes priekšsēdētāja A.Rāviņa rīkojumu I.Kanaškas nomātajai zemei tika pievienoti vēl divi īpašumi, kopumā veidojot 4554 kvadrātmetrus. Tādu Dome ar visu ēku arī ļāva uzņēmējam iegūt īpašumā, 160 tūkstošus latu vērtu būvi un zemi privatizējot tikai par 99 tūkstošiem. Turklāt jāpiebilst, ka par lielāko daļu I.Kanaškam bija ļauts norēķināties sertifikātos, latos maksājot vien 19,8 tūkstošus. Jau drīz pēc privatizācijas 2004. gadā no šā zemesgabala tika atdalīti 2592 kvadrātmetri (ko iepriekš ar A.Rāviņa rīkojumu pievienoja), piešķirot tam adresi Raiņa iela 11. Kā redzams no 2004. gada 18. un 19. martā noslēgtajiem līgumiem, SIA «Alis» šo zemesgabalu pārdeva SIA «Kesko Food» (tam tolaik piederēja «Rimi», un tā vienīgais dalībnieks – Somijā reģistrēts uzņēmums) par 78 672,4 latiem. I.Kanaškas firma no šā darījuma ieguva nepilnu 56 tūkstošu latu peļņu.Kaut arī likums paredzēja, ka, no tikko privatizētas zemes atdalot kādu gabalu, vispirms bija jāpiedāvā Jelgavas Domei izmantot pirmpirkuma tiesības, taču KNAB rīcībā šāda fakta nav. Arī Dome līdz trešdienas vakaram «Ziņām» šādu informāciju nespēja sagatavot. Atbilstoši likumam par pašvaldību objektu privatizāciju SIA «Kesko Food» neatbilda nevienam no šajā likumā minētajiem privatizācijas subjektiem un līdz ar to kā ārzemju kompānija jau sākotnēji nevarēja šo zemesgabalu iegūt īpašumā privatizācijas gaitā. Tādēļ KNAB pieļauj, ka tam izmantota vietējā firma «Alis», jo īsi pirms nodošanas privatizācijai šis zemesgabals tika palielināts, bet pēc privatizācijas pabeigšanas atkal atdalīts un kā atsevišķs pārdots «Rimi» mātes uzņēmumam. Uz jautājumu, vai šo darījumu uzskata par godīgu, SIA «Rimi Latvia» pārstāve Zane Eniņa atbild īsi: «Nekustamais īpašums, uz kura atrodas «Vivo centrs», iegūts likumīgā ceļā atbilstoši Latvijas likumdošanai.»Nopērk no sevis un atkal pārdod sevVeiklus darījumus ar jauniegūto īpašumu I.Kanaška veicis arī 2005. gadā. Sākotnēji viņa firma «Alis» to privatizēja kā sabiedriskās nozīmes būvi un zemi, tādēļ tā vērtība bija tik salīdzinoši zema. Taču 2005. gada sākumā «Alis» mainīja šā nekustamā īpašuma lietošanas mērķi uz darījumu teritoriju apbūvi, līdz ar to būtiski paaugstinot tā vērtību. Saskaņā ar togad februāra beigās noslēgtajiem līgumiem ēku un zemi no SIA «Alis» par 86 tūkstošiem latu nopirka tās vienīgais dalībnieks I.Kanaška. Jau pēc diviem gadiem viņš to atkal pārdeva atpakaļ sev piederošajai firmai par 560 tūkstošiem latu. Tas ir 28 reizes dārgāk par summu, kādu viņš privatizācijas gaitā samaksāja pašvaldībai. SIA «Alis» šim darījumam Latvijas Krājbankā aizņēmās 650 tūkstošus latu.Kā «Ziņām» izteicās nekustamo īpašumu firmas «Arco Real Estate» vērtētājs Uģis Skrupskis, tādas «spēlītes» ar savu īpašumu, kad to nopērk no savas firmas un pārdod tai atpakaļ, varētu liecināt par vēlmi tikt pie naudas līdzekļiem. Viņš pieļauj, ka privātpersonai banka tādu aizdevumu nedotu, bet uzņēmumam ar lielu apgrozījumu gan. Turklāt visa atbildība par lielā kredīta nastu uzvelta firmai.
