Nepilns pussimts jelgavnieku, pārsvarā vecumā virs sešdesmit, otrdienas pievakarē pulcējās Jelgavas kultūras nama lekciju zālē, kur notika Vēlēšanu reformas biedrības un Konrāda Adenauera fonda rīkotā 10. Saeimas vēlēšanu diskusija.
Uz to bija aicināti Zemgales sarakstu līderi, taču ieradās vien trīs – Valērijs Buhvalovs («Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā»), Sarmīte Ēlerte («Vienotība») un Imants Parādnieks («Visu Latvijai!» – «Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»). Saskaņas centru pārstāvēja Aivars Bergers, Zaļo un Zemnieku savienību – Baiba Rivža, «Par labu Latviju» – Andris Tomašūns.«Pasākums vērtīgs, tikai žēl, ka maz apmeklētāju,» sacīja Jelgavas Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Uldis Dūmiņš. Viņš deputātu kandidātiem jautāja, kā viņi izprot nevalstisko organizāciju lomu pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Visi kandidāti atzina, ka iestājas par valsts un pašvaldību lielāku pretimnākšanu nevalstiskajām organizācijām. S.Ēlerte rosināja ieviest elektronisko petīciju principu – tas nozīmē, ka noteikts skaits pilsoņu ar saviem parakstiem parlamentā vai valdībā var iesniegt priekšlikumu, kas būtu jāuzlūko kā likumdošanas iniciatīva, kura pilnveidošanai valstij jānodrošina juristu palīdzība. V.Buhvalovs sacīja, ka diemžēl Latvijā ir 350 tūkstoši nepilsoņu, kuri nevar pilnvērtīgi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, savukārt A.Tomašūns iebilda, ka katrs, kas tiešām gribējis kļūt par pilsoni, par tādu jau sen ir kļuvis.Ar vietējiem pasūtījumiem ir par maz Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja (ZZS) jautāja par politiķu attieksmi pret Rīgas Vagonu rūpnīcas izredzēm uzvarēt konkursā par Latvijas dzelzceļnieku 144 miljonu vērto pasūtījumu pasažieru vagonu izbūvei. Viņa negatīvi vērtēja rūpnīcai «AMO Plant» neizdevīgos Latvijas skolu autobusu iepirkuma noteikumus. Diskusija novirzījās par valsts iespējām aizstāvēt savus ražotājus, vienlaikus neierobežojot sava eksporta tirgus, kā arī par šādu konkursu komisiju godprātību. Skaidrs, ka, orientējoties tikai uz vietējo tirgu, mašīnbūve nevar attīstīties. Skolēni lietojot alkoholuNevalstiskās organizācijas «Papardes zieds» pārstāve Ļubova Tihomirova politiķiem stāstīja, ka katrs piektais skolēns reizi nedēļā lieto stipro alkoholu. Kandidāti bija vienisprātis, ka jāpalielina sodi par alkohola pārdošanu pusaudžiem, kā arī jāveicina ģimenes loma bērnu audzināšanā, interešu izglītība. S.Ēlerte ieteica «grūtajā» pusaudžu vecumā attīstīt vienaudžu izglītību, kas pamatojas uz personisko paraugu. Politiķi tika aicināti izteikties par Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) perspektīvu laikā, kad trūkst finansējuma un daudzi augstskolu beidzēji nespēj atrast darbu. Profesore B.Rivža norādīja uz augstskolas unikālo un reģionālo nozīmi un nepieciešamību piesaistīt ES līdzekļus. A.Bergers solīja valsts atbalstu pieprasītajām lauksaimniecības studiju programmām. Diemžēl tagadējā prakse ir pretēja – jau divus gadus studenti nevar saņemt stipendijas no lauksaimniecībai paredzētās valsts subsīdiju programmas. Savukārt LLU 2006. gada absolvente Platones pagasta pārvades projektu koordinatore Kristīne Kode «Ziņām» atzina, ka Sociālo zinātņu fakultātē gūtā izglītības kvalitāte viņu nav apmierinājusi.
