Latvijā kaņepes pērn kultivētas 57,16 hektāros. Visplašāk šis augs kuplo Zemgalē, kur reģistrēti 44,6 hektāri tā platību.
Latvijā kaņepes pērn kultivētas 57,16 hektāros. Visplašāk šis augs kuplo Zemgalē, kur reģistrēti 44,6 hektāri tā platību. “Ziņas” jau rakstīja, ka pagājušās nedēļas sākumā Ozolnieku novada Cenās tika atklāta zemstikla kaņepju audzētava, kur atrasts vairāk nekā 17 kilogramu marihuānas. Par šķiedraugu kultivēšanu segtajās platībās draud kriminālatbildība, tāpēc šoreiz par to, kādu kārtību kaņepju kopšanai nosaka likumdošana. Kā informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) Zemgales pārvaldes vecākā referente Rita Kučinska, ar katru gadu kaņepju platības Zemgalē palielinās. “Ir saimniecības, kas tās audzē vienu gadu un pēc tam pārtrauc. Ir daudz lielu saimniecību, kas katru gadu platības palielina ,” norāda R.Kučinska. Kaņepju platību ierīkošanai LAD Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē pieteikušās aptuveni desmit saimniecību, no kurām trijās šis augs plešas salīdzinoši lielā teritorijā. Pārējās saimniecībās kaņepes aizņem ne vairāk kā 0,1 – 0,2 hektārus.
Tikai sēklai un šķiedrai
Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Latvijā kaņepju audzēšana atļauta tikai sēklas un šķiedras ieguvei. Galvenokārt tās audzē sēklas ieguvei, lai ražotu eļļu un kaņepju sviestu.
Valdības noteikumi arī paredz – kaņepju lauki jāierīko atklātā platībā. Augus nedrīkst kultivēt siltumnīcās vai zem plēves seguma. Šāds nosacījums paredzēts, jo slēgtajās platībās ir labvēlīgs mikroklimats, lai izaudzētu kaņepes ar augstu narkotisko vielu saturu, savukārt atklāti lauki tam nav piemēroti.
Lai audzētu kaņepes
Lai sāktu ar to nodarboties, vispirms jādodas uz LAD attiecīgo reģionālo lauksaimniecības pārvaldi un jāreģistrējas. Potenciālajam kaņepju audzētājam pieteikumā jānorāda, kādā platībā viņš tās audzēs, kādas šķirnes sēklu izmantos un kur to iegādāsies.
Pēc LAD Zemgales pārvaldes speciālistes teiktā, ir dažādas kaņepju sēklas šķirnes. Latvijā netiek audzētas šķirnes, kas satur apreibinošās vielas tādā daudzumā, lai no tām varētu pagatavot narkotikas.
Pēc potenciālā kaņepju audzētāja pieteikuma saņemšanas tiek aizpildīta reģistrācijas kartīte trīs eksemplāros. Vienu saņem kaņepju audzētājs, otrs atrodas attiecīgajā LAD pārvaldē, bet trešais tiek nosūtīts rajona kriminālpolicijai, lai tā būtu informēta un legālajiem kaņepju sējumu īpašniekiem nerastos problēmas ar tiesībsargājošajām iestādēm, skaidro R.Kučinska.
Kontrolē no sējas līdz ražai
Vismaz reizi gadā LAD pārbauda kaņepju sējumus un ieraksta rezultātus audzētāju reģistrācijas kartītēs. “Mūsu kompetence ir uzraudzīt saimnieku darbu no iesēšanas līdz novākšanai,” skaidroja LAD speciāliste, norādot, ka tas, kur iegūtā kaņepju sēkla un šķiedra tiek realizēta, nav LAD kompetencē. Likumu sargājošās iestādes uzmana, lai netiktu pārkāpti MK noteikumi.
