Jokus, kādus mēdz izspēlēt draugi, izmantojot mobilo telefonu, droši vien pieredzējuši daudzi, bet, izrādās, mūsu uzticamais draugs tālrunis var sagādāt arī nepatīkamus pārpratumus.
Jokus, kādus mēdz izspēlēt draugi, izmantojot mobilo telefonu, droši vien pieredzējuši daudzi, bet, izrādās, mūsu uzticamais draugs tālrunis var sagādāt arī nepatīkamus pārpratumus. Par laimi, Pēteronkuļa “draugs” šoreiz joku izspēlēja ar mani – māsas meitu –, nevis sievu, kura diezin vai noticētu, ka tie ir tikai telefona kumēdiņi.
Ir vasaras agrs svētdienas rīts. Guļu saldā miegā, līdz sāk zvanīt mans mobilais tālrunis. Pa miegam ķeru to un skatos – zvana Pēteronkulis. Laikam kaut kas atgadījies, varbūt Irmas tantei atkal kļuvis slikti ar sirdi? Spiežu pogu un saucu: “Hallo, hallo!” Klusums. Pēkšņi klausulē dzirdu onkuļa elpas pūtienus un aicinājumu: “Nāc kāp virsū, te būs baigi forši…” Tad atkal pūtieni un elsieni. Ups! Laikam poga netīšām piespiedusies žiperīgā Pēteronkuļa un Irmas tantes mīlas nakts priekos. Nolieku telefonu un atkal ieslīgstu miegā. Bet “nerātnais” onkulis zvana atkal! Saklausu, ka vīrs atrodas pie dabas, jo fonā skan rīta putnu dziesmas un… Pēteronkuļa balss: “Cik patīkami tā sēdēt – bauda un romantika…” “Ir, ir, velc ārā… O – o – o,” izdzirdu cita vīrieša balsi un nodomāju – ar vīrieti? “Baigā karūsa!” nosaka svešā balss. Tikai tagad man kļūst skaidrs, ka Pēteronkulis baudu negūst mīlas priekos, bet gan zvejā kopā ar kādu vīru. Viņa telefona pogas nav nobloķētas, tāpēc tās saspiežas un zvana man, jo esmu pirmā viņa tālruņa katalogā.
Vēlāk, kad viņam stāstīju notikušo, onkulis atcerējās, ka draugam licis kāpt uz laipas, ko bija atradis upmalā dziļāk zālēs, bet ko padomāju es? Un ārā draugs mudināja vilkt neko citu (ko atkal padomāju es!), bet gan makšķeri, jo pats pa to laiku tās kātu bija atstutējis un revidējis tārpu kastīti. Irmas tante noklausoties tikai nosaka: “Labi, Pēter, ka tavā telefona katalogā pirmais nav mans numurs, citādi mana sirds to neizturētu.
