Kāpēc Eiropas Savienība arī zvejniekiem piešķir mazākas kvotas? Jūrā taču platības nav tik ierobežotas kā zemniekiem, turklāt no viena lauka ražu drīkst novākt vairāki?
Kāpēc Eiropas Savienība arī zvejniekiem piešķir mazākas kvotas? Jūrā taču platības nav tik ierobežotas kā zemniekiem, turklāt no viena lauka ražu drīkst novākt vairāki?
Nozvejas kvotas nosaka Starptautiskā Baltijas jūras Zvejniecības komisija (SBJZK), kas tās piešķir arī ES, skaidro Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš.
Lai spriestu par nākamā gada nozvejas plāniem, šī komiteja parasti pulcējas septembrī, visbiežāk Varšavā. Parasti lēmumu pieņem, visām pusēm vienojoties. Komitejā ir seši dalībnieki – Eiropas Savienība (pārstāv Dāniju, Vāciju, Somiju un Zviedriju), Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Krievija. Normunds Riekstiņš vērš Saeimas ESIC uzmanību uz to, ka ES, tāpat kā Latvijai, ir viena balss un ka pēc kandidātvalstu iestāšanās ES būs tikai divi dalībnieki – ES un Krievija.
Berlīnē 28. starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komitejas sēdē Latvijai nākamajam gadam ir iedalīta mazāka nozvejas kvota. Latvijai, tāpat kā visām Baltijā zvejojošām valstīm, iegūstamo mencu daudzums samazināts par 27%, savukārt reņģu atļautās zvejas apjomi sarukuši par 30%. Turklāt šogad, sargājot mencu krājumus, noteikts liegums tās zvejot visu vasaru.
Tātad neatkarīgi no tā, vai Latvija iestāsies ES vai ne, nozvejas kvotas tiek samazinātas gadu no gada, un tas skar Latviju jebkurā gadījumā.
Latvijai, tāpat kā citām Baltijas jūras reģiona valstīm, 2003. gadam ir iedalīta mazāka reņģu, brētliņu un mencu nozvejas kvota. Vienīgi lašiem tā ir palielināta. Nākamajam gadam Latvijai kopējā zivju nozvejas kvota noteikta 53 774 tonnas, kas ir par 12 652 tonnām mazāk nekā šogad un par 18 447 tonnām mazāk nekā pērn. Piemēram, brētliņu nozvejas kvota nākamajam gadam ir 38 564 tonnas, kas ir gandrīz par piektdaļu mazāk nekā šogad, lai gan reāli varētu tikt iegūti 44 000 tonnu. «Brētliņām divi iepriekšējie gadi bija ļoti neražīgi. Tāpēc arī zinātnieki teica savu stingro vārdu. Ja šis gads būs bijis labvēlīgs, iespējams, nākamvasar kvotu palielinās. Taču tā nebūs tik liela kā iepriekš,» prognozē Inārijs Voits, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents.
