Audzinātāja Anitra Lai bērni izaugtu veseli, obligāti nav jāmāk lasīt, viņiem vajag mācēt spēlēties.
Audzinātāja Anitra
Lai bērni izaugtu veseli, obligāti nav jāmāk lasīt, viņiem vajag mācēt spēlēties.
Freds Rodžers
No piedzimšanas līdz triju gadu vecumam
Kā divu bērnu mamma un bērnudārza audzinātāja gribu apgalvot, ka māmiņas atceras tos mirkļus, kad zīdainis gultiņā stundām ir pētījis savu rociņu. Lielāks mazulis kopā ar mums vēlas darboties virtuvē. Mūsu ķiparus vairāk par košajām rotaļlietām interesē burku vāciņi, bundžiņas un bļodiņas. Kāpēc bērns tā dara? Mēs saprotam, ka zīdainis iepazīst sevi, bet vēlāk? Kāpēc bērni negrib spēlēties ar pieaugušo sarūpētajām rotaļlietām? Kāpēc svarīgāks ir atrasts kociņš, kastanis vai akmentiņš?
Apmēram līdz septiņu gadu vecumam bērns rotaļājoties mācās. Diemžēl ne visi mazie prot spēlēties. Bērnam ir jāmācās pati spēle, un tādēļ viņš jūt vajadzību pēc attiecīgas ievirzīšanas. Ja bērna darbību apzināti vadīsim uz spēli, viņam būs iespēja vingrināties un iepazīt apkārtējo pasauli.
Rotaļājoties bērns mācās sakārtotību, labsirdību, pašaizliedzību un pacietību. Piemēram, zēni būvē kuģi ar mastu, bet masts ir nestabils un uzmanīgi jānostiprina un jālīdzsvaro.
Svarīga loma bērna brīvi izvēlētajās rotaļās ir labām praktiskām iemaņām, morāles principiem un fantāzijai.
Pēc psihologu pētījumiem, bērna spēlei ir vairāki attīstības pakāpieni.
1. No piedzimšanas līdz trīs gadu vecumam.
2. Apmēram no trīs līdz pieciem gadiem.
3. Apmēram no pieciem līdz septiņiem gadiem.
Apskatot katru šo pakāpienu, varbūt varēsim saprast kādu mūsu mazuļa «varoņdarbu».
Sākumā bērna spēle ir šķietami nenozīmīgas manipulācijas ar grabuļiem, taču izrādās, ka šī darbība ir ļoti nopietna, – tā viņš sāk apgūt pasauli. Mazulis iegaumē formu, krāsu, kādai mantiņai dod priekšroku, atklāj, ka priekšmets turpina eksistēt arī tad, ja uz to neskatās. Vēlāk, kad bērns ir sācis staigāt, viņu saista viss, ko var uztvert ar visām sajūtām. Svarīga loma ir atdarināšanai, ieradumam un neapzinātai atkārtošanai. Mazulis šajā vecumā tiecas pēc mērķa, tikai pateicoties atdarināšanai. Piemēram, mamma lasa grozā kartupeļus. Arī bērns lasa priekšmetus grozā, kamēr tas ir pilns. Pēc katras tādas darbības viņš nonāk citās attiecībās ar telpu un vidi.
Bērns atdarina to, kas norisinās viņa fiziskajā apkārtnē, un tā rezultātā viņa fiziskie dotumi saglabājas visas dzīves laikā. Piemēram, kāda gaita tēvam vai mātei – tāda bērnam.
Fiziskā apkārtne jāsaprot šā vārda visplašākajā nozīmē. Pie tās pieder viss, kas notiek materiālajā plāksnē, un arī tas, ko viņš var uztvert ar sajūtām. Tai ir pieskaitāmas visas tikumiskās un netikumiskās, gudrās un muļķīgās izrīcības, kuras bērns var redzēt. Šajā vecumā bērni darbības veic tieši. Piemēram, spēlē ar lielākajiem bērniem viņam liek ēst smilšu kūku. Bērns to darīs pa īstam. Ja šajā vecumā mēs pret bērnu izturēsimies kā pret zīdaini un neļausim rīkoties ar prieku, tad jau četru gadu vecumā viņš var neizrādīt iniciatīvu.
Secinājums. Līdz trīs gadu vecumam bērnam ir nepieciešamas rotaļlietas, kuras ir košas, bez noteiktas formas. Rotaļlietas, kuras var sakraut, novietot, pārvietot. Trauki, kurus var salikt vienu otrā. Priekšmeti, kurus var savērt.
(Turpmāk vēl.)
