Latvijas vēlmei iestāties Eiropas Savienībā piekritēju ir nedaudz vairāk nekā pretinieku.
Latvijas vēlmei iestāties Eiropas Savienībā piekritēju ir nedaudz vairāk nekā pretinieku.
Faktiski līdz šim viss ir apstājies lozungu līmenī. Diemžēl politiķiem nav pieticis pacietības skaidrot un sniegt faktus par to, kādi ir plusi un mīnusi mūsu iekļūšanai ES vai palikšanai ārpus tās.
To vajag mums
Gan parlaments, pieņemot likumus, gan valdība, izdodot attiecīgus noteikumus, gan Latvijas iedzīvotāji savu ērtību labad daudzas lietas jau šobrīd sakārto atbilstoši Eiropas standartiem. Un tas tiek darīts ne jau tādēļ, ka to vajag ES, Briselei vai pat Rīgai, bet tādēļ, ka to vajag mums pašiem. Mēs visi vēlamies dzīvot daudz labākos apstākļos un par savu darbu saņemt daudz lielāku atalgojumu.
Eiropa – tuvāka
Loģiski, ka ES piedāvātais attīstības modelis Latvijai ir daudz tuvāks nekā, piemēram, ceļš, kuru izvēlējās Āzijas valstis. Jo mums nav tādu dabas resursu, nav tik lēta darbaspēka, un mēs negribam samierināties ar septiņām atvaļinājuma dienām gadā. Turklāt šobrīd daudzu Āzijas tīģervalstu (Indonēzijas, Dienvidkorejas) attīstībā iezīmējas smaga finansiāla krīze. Pat tad, ja Latvija nekad neiestāsies ES, Eiropas attīstības modelis ir loģiskākais risinājums mums pašiem.
Mūsu valsts ārpolitika virzās uz pilnīgu Latvijas līdzdalību gan ES, gan NATO. Kaut gan sākotnēji mūsu līdzdalība NATO (it īpaši posmā līdz pilnīgai līdzdalībai) var sarežģīt labas attiecības ar Krieviju, tomēr galarezultātā sadarbība ar kaimiņvalstīm uzlabosies. Tas attiecas gan uz Krieviju, gan Baltiju, gan visu Ziemeļeiropas reģionu.
Labklājība un drošība
Kāpēc Latvijai vispār nepieciešams iestāties ES un NATO? Vienkāršākā atbilde ir šāda: ES dos labklājību un tad drošību, bet NATO vispirms drošību un tad labklājību. ES it kā nevar garantēt šo drošību, bet tāpat ir skaidrs, ka uzbrukums ES valstīm potenciālajā nākotnē nav iespējams. Iekļūstot ES, tiek vērtēta katra nozare, noskaidrots vidējais līmenis. Tā kā tiek veidota Eiropa bez lielām atšķirībām starp attīstītajām un nabadzīgajām valstīm, Latvija gūtu jaunas iespējas attīstīt ražošanu, tranzītpakalpojumus un lauksaimniecību.
Prezidē briti
Neatkarīgi no valstu lieluma vai labklājības līmeņa ik pa pusgadam mainās ES prezidējošā valsts. Tātad arī Latvija, ja vien tā iestātos ES (kuras iekšējie mehānismi nemainītos), par tādu varēt kļūt. Šajā pusgadā ES prezidējošā valsts ir Lielbritānija. Tāpēc es vēlos atsaukties uz Lielbritānijas ārlietu ministra Robina Kuka teikto, ka sistēma, pēc kuras pārskaita naudu ES «nabadzīgākajām» valstīm, pilnībā jāattiecina arī uz tām valstīm, kuras nākotnē iestāsies ES.
Īrijas piemērs
Nesen par nabadzīgām tika uzskatītas, piemēram, Portugāle, Spānija, Īrija un it sevišķi Grieķija, taču, pateicoties ES piešķirtajiem līdzekļiem, šīs valstis veiksmīgi sakārtoja savu infrastruktūru un attīstīja lauksaimniecību, kas kļuva daudz konkurētspējīgāka Eiropas koptirgū. Piemēram, no Īrijas kā atpalikušas valsts savulaik emigrēja miljoni, bet kopš 1973. gada, kad tā iestājās ES, Īrija ir kļuvusi par vienu no elektronikas tehnoloģijas centriem. 1973. gadā šajā nozarē strādāja ne vairāk par 5000 cilvēku, bet 1995. gadā bija 27000 strādājošo. Zemnieku saimniecību ienākumi no 1970. līdz 1996. gadam Īrijā auguši seškārt. Arī Portugāle pēc iekļaušanās ES attīstījās ļoti strauji. Lisabonas attīstībai vien apmēram puse no naudas tiek saņemta no ES.
Tāpēc nav pamatota tēze iestāsimies ES tikai tad, kad būsim tikpat bagāti kā attīstītās Eiropas valstis. Atļaušos būt cinisks ja mēs būtu tik bagāti kā, piemēram, Norvēģija un tik droši kā NATO valstis, varbūt mums vairs nebūtu vajadzīga ne ES, ne NATO. Iespējams, ka tādā gadījumā es pats aģitētu pret iestāšanos. Turpretī šobrīd, kad dzīves līmenis tik krasi atšķiras, kad Latvijai jāattīstās ātrāk par citām valstīm, lai panāktu tās, mums nepieciešama gan ES, gan NATO.
