Līdz 1953. gadam Grenlande bija Dānijas kolonija, tad kļuva par tās daļu. 1972. gadā vairākums grenlandiešu nobalsoja pret iestāšanos ES, taču, pamatojoties uz vēlēšanu rezultātiem Dānijā, 1973. gadā Grenlande Dānijas sastāvā pievienojās aliansei.
Līdz 1953. gadam Grenlande bija Dānijas kolonija, tad kļuva par tās daļu. 1972. gadā vairākums grenlandiešu nobalsoja pret iestāšanos ES, taču, pamatojoties uz vēlēšanu rezultātiem Dānijā, 1973. gadā Grenlande Dānijas sastāvā pievienojās aliansei. 1979. gadā pasaules lielākā sala ar 50 000 iedzīvotāju ieguva nozīmīgas autonomijas tiesības gandrīz visos jautājumos, kas skar iekšpolitiku, tajā skaitā tiesības uz referendumu par palikšanu savienībā. Grenlandiešiem, kuru ekonomika un izdzīvošanas iespējas cieši saistītas ar jūru un zvejniecību, nebija pieņemamas ES piedāvātās zvejas kvotas. Šie uzskati virzīja sabiedrības nostāju pret dalību ES. Balsojums notika 1982. gada 23. februārī, un ar nelielu balsu pārsvaru tika nolemts izstāties no ES. 1984. gada martā tika pieņemtas nepieciešamās izmaiņas Eiropas Kopienas līgumos, un 1985. gada 1. februārī Grenlande izstājās no tās.
Kopš 1985. gada Grenlandes attiecības ar ES regulē zivju nozvejas un tirdzniecības līgums. Tas nozīmē, ka Grenlandes zivju eksports uz ES valstīm netiek aplikts ar nodokļiem. Apmaiņā pret nozvejas tiesībām ES Grenlandei sniedz ap 300 miljoniem dāņu kronu (ap 23 miljoniem latu) ienākumu gadā. Grenlandes autonomās valdības vadītāji tomēr uzsver, ka zivju līgums nav pietiekams attiecību veidošanai ar ES, un 2002. gadā izteica cerības uzsākt jaunas attiecības ar ES, motivējot to šādi: “Mums nepieciešams tāds līgums par partnerattiecībām, kurā mēs kaut ko dodam ES un kurā ES ar savām programmām var palīdzēt mūsu attīstībai.
