Latvijā ir ļoti nelabvēlīga iedzīvotāju vecuma struktūra – uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem apmēram 380 pensijas vecuma cilvēku.
Latvijā ir ļoti nelabvēlīga iedzīvotāju vecuma struktūra – uz 1000 darbspējīgiem iedzīvotājiem apmēram 380 pensijas vecuma cilvēku. Kā rāda statistika, šī attiecība
pa gadiem svārstās, taču tai ir tendence augt. Kā liecina prognozes, 2050. gadā
šo skaitļu attiecība būs jau 1000 : 500.
Tāpēc svarīgi ir nodrošināt, lai, palielinoties pensijas vecuma cilvēku skaitam, neciestu viņu pensijas apjoms un materiālā labklājība. Grozījumi likumā «Par valsts pensijām» paredz pensijas vecumu pakāpeniski palielināt gan sievietēm, gan vīriešiem līdz 62 gadiem. Tā ir objektīva nepieciešamība. Pat, ja strauji uzlabosies valsts ekon5omiskā situācija, tā nespēs nodrošināt līdzsvaru starp darbspējīgajiem un gados jauniem pensionāriem.
Pastāvot šādai demogrāfiskai situācijai, alternatīvas pensijas vecuma nepaaugstināšanai ir vienīgi celt nodokļus vai atņemt līdzekļus citām nozarēm. Taču šādi soļi var radīt jaunu spriedzi vai sadārdzināt ražošanas pašizmaksu. Pastāvot lielai demogrāfiskai noslodzei, daudzas valstis jau ir palielinājušas pensijas vecumu. Piemēram, Igaunijā vīriešiem tas pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 65, sievietēm – 60 gadiem, bet Lietuvā pāriet uz 65 gadu pensionēšanās vecumu.
Bieži tiek minēti argumenti, ka Latvijā ir sarežģītāka situācija – cilvēkiem nav tik laba veselība, nav bijuši tādi darba apstākļi. Tā tas patiešām ir, taču, pakāpeniski palielinot pensijas vecumu, tiek domāts par tālāku perspektīvu – iespēju garantēt materiāli nodrošinātas vecumdienas, pastāvot demogrāfiski sarežģītai situācijai.
Pensijas vecuma palielināšana rosinās katram saglabāt savu veselību, celt kvalifikāciju un nodrošināt konkurētspēju, lai spētu strādāt līdz noteiktajam vecumam. Turklāt demogrāfu prognozes liecina, ka Latvijā palielinās mūža ilgums, kas ir būtisks arguments tiem, kas noliedz pensijas vecuma paaugstināšanas nepieciešamību Latvijā, jo cilvēki līdz pensijas vecumam nespēšot nodzīvot.
Iebilstot pret pensionēšanās gadu skaita palielināšanu, tiek minēts iemesls, ka Latvijā ir augsts bezdarba līmenis veco cilvēku vidū. Taču tajā pašā laikā statistika liecina, ka pensijā vīrieši pašlaik dodas vēlāk, nekā to paredz likums, proti, pēc 62 gadiem (tiesa, ļoti daudzas sievietes izmanto iespēju doties pensijā agrāk). Statistika arī liecina, ka pirmspensijas vecuma iedzīvotāju vidū nav augsts bezdarba līmenis. Sievietes 50 līdz 58 gadu vecumā no kopējā bezdarbnieku skaita ir 6,4 %, savukārt vīrieši 55 līdz 60 gadu vecumā – 7,9 %.
Likums pieļauj priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas. Taču valdības deklarācija paredz un arī Pasaules Banka ierosina atcelt šīs iespējas, lai stabilizētu sociālās apdrošināšanas budžetu un novērstu to, ka daudzi saņem ļoti niecīgas pensijas. Ja cilvēks pensijā dodas pirms likumā noteiktā gadu skaita, viņa pensija ir krietni zemāka nekā tiem, kas pensijā dodas vēlāk.
Sagatavots pēc Labklājības ministrijas materiāliem
