Šonedēļ man nopietnas pārdomas izraisīja Nacionālās radio un televīzijas padomes izsludinātā konkursa norise par tiesībām iegūt licenci reģionālai apraidei Zemgalē.
Šonedēļ man nopietnas pārdomas izraisīja Nacionālās radio un televīzijas padomes izsludinātā konkursa norise par tiesībām iegūt licenci reģionālai apraidei Zemgalē. Valsts elektrosakaru inspekcijas iedalītā frekvence (33. decimetru kanāls) Jelgavai un tās tuvākajai apkārtnei vēl aizvien paliek neaizpildīts informācijas laukums.
Iespējamās apraides noteikumi nav no vieglajiem, bet, piemēram, tādās mazās pilsētiņās kā Krāslava vai Smiltene televīzijas apraide notiek jau sen, nemaz nerunājot par reģionālajām televīzijām Valmierā, Liepājā, Rēzeknē.
Protams, tas prasa investīcijas un jārēķinās ar summām, kas rakstāmas ar četrām nullēm, bet, tiekoties ar kolēģiem, bankrota procesi nav manāmi. Mūsu pilsētā jūtam sakārtošanos un dzīves augšupeju, lai gan, no otras puses, Rīga tepat blakus vien ir un vislielākās problēmas būtu reklāmdevēju piesaiste vietējam kanālam.
Izsludinātā apraides licences konkursa termiņš beidzas 4. aprīlī, pagaidām pieteikumi nav iesniegti, un, visticamāk, ka konkursu izsludinās vēlreiz – televīzijas taču ir visos reģionos, kāpēc lai Zemgale būtu izņēmums?
Vēl pārdomas šonedēļ raisīja pilsētas pensionāru kopsapulce, kurā gatavoju sižetu «Novadu ziņām». Ikdienas gaitās šos cilvēkus, daudzi no kuriem tik tiešām dzīvo uz iztikas robežas, mēs nemanām. Kā lai izdzīvo ar tik niecīgu pensiju? Mūsu pilsētā ir realizēti daudzi vajadzīgi projekti invalīdu rehabilitācijai, bērnu ar īpašām vajadzībām integrācijai, bet man nav gadījies filmēt projektu, piemēram, par iztikas minimuma paaugstināšanu.
Kā ikvienu no mums, arī mani satrauc karš Irākā. Lielākā daļa ANO dalībvalstu šodien to jau noraida, noraida arī veidu un metodes, ar kādām tas notiek. Irāka, Kuveita un Saūda Arābija ir vienas no vissvarīgākajām naftas ieguves vietām pasaulē, bet, pēc analītiķu prognozēm, naftas krājumi izsīks pēc 50 gadiem. Un tas vieš bažas ne tikai par naftas krājumu apsaimniekošanu, bet arī par Rietumu un Austrumu attiecību turpmāko spriedzi un konfrontāciju. Turklāt šī konfrontācija notiek mūsu civilizācijai tik būtiskā vietā – tieši tur, no kurienes pirms gadu tūkstošiem radusies mūsdienu civilizācija.
