Brīvdienās manai meitai ļoti sāka sāpēt zobs. Pirmdien viņa devās pie zobārsta. Diemžēl viņa atgriezās mājās nesaņēmusi palīdzību.
Brīvdienās manai meitai ļoti sāka sāpēt zobs. Pirmdien viņa devās pie zobārsta. Diemžēl viņa atgriezās mājās nesaņēmusi palīdzību. Gan pilsētas poliklīnikā, gan vēl divās citās ārstniecības vietās pie ārsta viņu nelaida rindā sēdošie. Mana meita ir godīga un bez rindas pie ārsta ieiet nemēģināja.
Otrdien gāju viņai līdz, jo zobu sāpes bija kļuvušas tik neciešamas, ka meita pat parunāt vairs nevarēja. Palīdzību saņēmām pie dakteres Dzirkales SIA «Stoma», kura uzreiz mūs nosūtīja uz rentgenu.
Taču ar to mūsu piedzīvojumi nebeidzās. Pilsētas poliklīnikā pie rentgena kabineta rindā gaidīja četri pacienti – divas sievietes un divi vīrieši. Kad lūdzu meitu palaist bez rindas, viena no sievietēm sāka kliegt, ka mums nav sirdsapziņas un visi ir slimi. No uztraukuma un apbēdinājuma sāku raudāt, tad rindā sēdošais vīrietis mūs mudināja iet bez rindas. Redzot, kādā stāvoklī ir mana meita, rentgena kabineta māsiņa viņai uzņēmumu uztaisīja uzreiz, lai nav jāgaida divas paredzētās stundas.
Gribu pateikties dakterei Dzirkalei, laipnajam kungam un rentgena kabineta māsiņai par iejūtību un sapratni. Aicinu poliklīniku un doktorātu administrācijai redzamās vietās izlikt paskaidrojumus, kādā kārtībā apkalpo slimniekus ar akūtām sāpēm. Iespējams, tad varēsim iztikt bez daudziem liekiem apvainojumiem un nesaprašanās.
Rubīne
