Oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaita palielināšanās līdz desmit procentiem no ekonomiski aktīvā iedzīvotāju skaita liecina gan par procesiem valsts ekonomikā, gan, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu.
Oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaita palielināšanās līdz desmit procentiem no ekonomiski aktīvā iedzīvotāju skaita liecina gan par procesiem valsts ekonomikā, gan, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, par iedzīvotāju augošo uzticību mūsu valsts sociālajai likumdošanai un valsts centieniem veikt aktīvus bezdarbnieku nodarbinātības pasākumus.
Bezdarba palielināšanās ir arī Krievijas finansu un ekonomiskās krīzes rezultāts, un Latvijā samazinās ēnu ekonomikas iespējas. Cilvēki, kuri zaudējuši darbu nelegālu uzņēmumu slēgšanas rezultātā (protams, par šiem cilvēkiem nav maksātas sociālās iemaksas), nevar cerēt uz bezdarbnieka pabalstu. Bet viņi reģistrējas kā bezdarbnieki, jo grib izmantot citus bezdarbniekiem paredzētos aktīvās nodarbinātības pasākumus: pārkvalificēties un saņemt bezdarbnieka stipendiju mācību laikā, piedalīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos u.c.
Cilvēki, kas ir korekti pildījuši «Likumā par valsts sociālo apdrošināšanu» noteiktās attiecības ar valsti – maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba ienākumiem –, ir saņēmuši un saņems sociālās garantijas, kā bezdarbnieka pabalsts u.c., laikā līdz deviņiem mēnešiem. Bezdarbnieka pabalsts tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, kāpēc darbs tika zaudēts.
Viens no iemesliem, kāpēc palielinās oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits, ir arī tas, ka, likumam turpinot darboties, palielinās to cilvēku skaits, kuri ir informēti par likumu un par savām sociālajām garantijām un iespējām izmantot sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļus, piedalīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Līdz ar to, īpaši pagājušajā gadā, ir palielinājusies darbu zaudējušo interese legalizēt savu bezdarbnieka statusu. No jauna par bezdarbniekiem vēlas reģistrēties tie iedzīvotāji, kas bija zaudējuši darbu vēl 1994. un 1995. gadā, bet pēc tam vairākus gadus par valsts piedāvātajām iespējām bezdarbniekiem neinteresējās.
Rūpīgi izvērtējot ekonomiskos procesus gan Latvijā, gan Austrumos un arī Eiropas zemēs (ieskaitot Latvijas importa un eksporta bilanci), bezdarba kritumu mūsu valstī labākajā gadījumā var prognozēt tikai vasaras mēnešos. Bezdarba pieaugums ir papildu slogs valsts speciālajam sociālās apdrošināšanas budžetam, taču tas nebūt neizslēgs valsts pensiju indeksāciju šajā gadā.
Izmantojot gadījumu, gribu atgādināt pirmspensijas vecuma strādājošajiem, ka 1999. gads ir pēdējais no četriem gadiem, kuros vidējais darba ienākums tiks ņemts vērā, aprēķinot pensijas kapitālu par darbu līdz 1996. gadam. Nākotnē, aprēķinot pensiju, darba stāžs līdz 1996. gadam tiks reizināts ar vidējo darba algu šajos četros gados (no 1996. līdz 1999. gadam), kas arī būs katra strādājošā pensiju kapitāls. Tātad arī šajā valsts ekonomikai grūtajā laikā, kad pieaug bezdarbs, strādājošajam vajadzētu censties turpināt strādāt un legalizēt savus darba ienākumus, lai no tiem tiktu veiktas sociālās iemaksas.
Nevaru piekrist tam, ka zema inflācija valstī ir saistīta ar augstu bezdarbu. Ir valstis, kur bezdarba līmenis ir zems un arī inflācija nepārsniedz 0,5 līdz 1,2 procentus.
Situācija bezdarba jomā valstī ir pietiekami nopietna, lai Valsts ieņēmumu dienests kā sociālo iemaksu (sociālā nodokļa) administrators sadarbībā ar uzraudzības institūciju (Valsts darba inspekciju), kas kontrolē darba likumdošanas ievērošanu, kopīgi risinātu darba aizsardzības, uzņēmumu un darba ienākumu legalizēšanas un sociālā nodokļa iekasēšanas jautājumus.
