Jāņa ielā kādreizējā bērnudārzā ir neliela skoliņa. Starpbrīžos skolnieciņi draiskojas pagalmā, mēs pa logu skatāmies un priecājamies. Nākamgad arī mūsu mazbērniņš ies skolā.
Jāņa ielā kādreizējā bērnudārzā ir neliela skoliņa. Starpbrīžos skolnieciņi draiskojas pagalmā, mēs pa logu skatāmies un priecājamies. Nākamgad arī mūsu mazbērniņš ies skolā.
Bet otrdien, 14. septembrī, ap pulksten 16 piedzīvojām ko tādu, ka negribas atcerēties. Pagalmā pie bērniem pienāca kāda kundze un visu acu priekšā sāka viņu apskati. Kundze lika mazajiem parādīt rociņas, tad pacelt krekliņus, pēc tam ar rokām metās šķirstīt matiņus.
Pilnīgi iespējams, ka bērniem šāda pārbaude ir vajadzīga, taču tas nedod tiesības pieaugušajiem mazos pazemot. Sanitārās pārbaudes, atceros, skolā bija arī manās bērnu dienās. Taču tad nevienam nenāca prāta prasīt, lai es pliku vēderu rādu pagalma vidū, kur to redz simti acu pāru.
Vecmāmiņa no Jāņa ielas
