Izlasot 5. janvāra «Ziņās» rakstu «Ceļš no Ganību ielas uz Dobeles šoseju nav iela», apjuku.
Izlasot 5. janvāra “Ziņās” rakstu “Ceļš no Ganību ielas uz Dobeles šoseju nav iela”, apjuku. Vēstules autore Nikolajevas kundze ir neapmierināta ar to, ka ceļš no dzīvesvietas līdz autobusu pieturai pie veikala “Pa ceļam” nav ne gājējiem, ne autobraucējiem pārvarams. Zinu, ka pa to gadu gaitā iedzīvotāji raduši iespēju ātrāk nokļūt līdz Dobeles šosejai, arī transporta vadītāji, nesaudzējot savus braucamrīkus, dodas pa īsāko ceļu.
Pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktora vietnieks realizācijas jautājumos Jānis Lange skaidro, ka ceļš daļēji atrodas uz privātās zemes, bet daļa ir pašvaldības pārziņā. Labāk būtu, ja amatpersonas ieskatītos pilsētas ielu plānojumos, nevis dāvātu solījumus nokaisīt kundzes iemīļoto taciņu un braucēju patvaļīgi iebraukto ceļa posmu nolīdzināt. Tā vietā, lai sakārtotu pilsētas kartes un tajās oficiāli iezīmētus ceļus, ielas un līnijas, līdzekļi netiks žēloti kāda indivīda iegribām. Pilsētas ceļi gar Dobeles šoseju ziemās netiek kaisīti. Lai nonāktu vēlamajā vietā, gājēji spiesti slidināties. Miezītes ceļš ir augstāks par blakus esošo ietvi, kas ar pirmajām rudens lietavām pārtop par grāvi, bet sala laikā – par slidotavu. Katru gadu neskaitāmas reizes par to esmu rakstījusi “Ziņām”, bet rīcība no “Pilsētsaimniecības” speciālistiem nav sagaidīta.
Nevaru atrast izskaidrojumu, pēc kādiem noteikumiem tiek izvietota zīme “Gājēju pāreja”. Tuvākā ceļa zīme ir pie veikala “Pa ceļam” un tālākā, dodoties uz priekšu pa Dobeles šoseju, – pie 4. līnijas. Kā lai gājēji, izkāpjot no autobusa, tiek pāri Dobeles šosejai pie citām autobusu pieturām? Tranzīta transports, izbraucot uz Dobeles šoseju no Atmodas ielas, uzņem ātrumu 70 kilometru stundā, kā norādīts ceļa zīmē, turklāt braucamie vēl cits citu apdzen. Nākas ilgi un pacietīgi gaidīt, lai droši varētu šķērsot ceļu. Vai pilsētas teritorijā minētais braukšanas ātrums nav bīstams gājējiem? Neskaitāmas reizes esmu atgādinājusi pašvaldības speciālistiem, ka nepieciešama gājēju pāreja Dobeles šosejas un Atmodas ielas krustojumā, bet mani priekšlikumi palikuši bez rezultātiem – neesot naudas. Izrādās, ir gan. Brīnums, ka vēl netika apsolīts ierīkot apgaismojumu gar minētajā rakstā iztirzājamo taciņu. Domāju, ja pretī tai nebūtu gājēju pārejas, nebūtu arī tik augstas Ganību ielas iedzīvotājas prasības.
Pūru ceļā apgaismojuma nav kopš pasaules sākuma. Pirms daudziem gadiem kaut ko sāka darīt, bet pēkšņi visu pameta pusratā. Stabus aizveda, bet elektrokabeļu galus zagļi nogrieza.
Interesanti, cik gadā izmaksā Pūru, Kūliņu un Miezītes ceļa uzturēšana. Kas kontrolē līdzekļus?
Novēlu pilsētas apsaimniekotājiem vairāk paveikta darba nekā tukšu solījumu.
Vecmāmiņa Silvija
