Jau kuru gadu esam eiropas savienībā, bet par invalīdiem kā neviens nedomāja, tā arī nedomā. Mazos veikaliņus un uzņēmumus piespiež ievērot visas normas, lai invalīdi varētu tajos iekļūt bez kāda palīdzības. Bet ko dara lielās «zivis»? Piemēram, «Swedbank» Jelgavā. Invalīds ratiņkrēslā piebrauc pie bankas ēkas. Un tālāk? Jā, ir paceļamais krēsls, taču viņš pats neko izdarīt nevar. Skaļā balsī jāauro un jāsauc kāds no bankas darbiniekiem, lai tas viņu paceļ ar šo krēslu. Bet, ja invalīds ieradies ar mašīnu, viņš nemaz nevar piebraukt pie bankas, jo tur invalīdu stāvvietas nav. Tuvākā ir pie «Rimi», un no turienes, pārsēžoties ratiņos, ziemā pa sniegu jāstumjas uz banku. Jauki! Bankas darbiniekiem, kas ir veseli cilvēki un var staigāt savām kājām, ir viss. Pat sava ar barjeru aprīkota autostāvvieta pie bankas durvīm. Kāpēc tāda diskriminācija – invalīdam jāmēro gabals no «Rimi» stāvlaukuma, bet veselais var piebraukt ar mašīnu pie pašām durvīm?Cilvēki ar kustību traucējumiem pārvietojas ar kruķiem, spieķiem, un viņiem nepieciešamas margas, lai uzkāptu kaut pāris pakāpienu un atmuguriski nenokristu lejā, īpaši, kad slidens laiks. Kur ir margas kāpnēm pie «Swedbank»? Nesaprotu, kā atbildīgās organizācijas šo objektu varēja pieņemt un ļaut to atvērt. Es esmu 2. grupas invalīds ar kustību traucējumiem un ar bailēm devos pa šīm kāpnēm, lai tiktu bankā, bet nu vairs neriskēšu. Tādēļ pārgāju uz citu banku, kur viss padomāts par invalīdiem – var gan ar mašīnu piekļūt pie pašas iestādes, gan ar ratiņkrēslu uzbraukt, gan jebkurā laikā uziet ar kruķiem. Pats interesantākais, ka vēl esmu arī ieguvis – šajā bankā man kontu kā invalīdam atvēra par velti. Un, ja vēl maksāšot par elektrību, tad no manis ņemšot 50 santīmu, arī par mobilo telefonu tas pats, Bet «Swedbank» no manis katru gadu atskaitīja piecus latus. Mums taču ir tikai 100 – 200 latu pensija un katra kapeika dārga!
