Rīts sākās kā parasti. Modinātājs, duša, biksīšu ieliktnītis. Iedzēru «Jacobs» kafiju, lai labāk saprastos, un, paņēmusi savu «Tic tac», devos uz darbu. Bet ko darīt, lai diena nesāktos «kā parasti»?
Rīts sākās kā parasti. Modinātājs, duša, biksīšu ieliktnītis. Iedzēru «Jacobs» kafiju, lai labāk saprastos, un, paņēmusi savu «Tic tac», devos uz darbu.
Bet ko darīt, lai diena nesāktos «kā parasti»? Nelietot, netīrīt zobus, nekošļāt vai vienkārši neskatīties televizoru. Lai saudzētu savus nervus, desmito reizi vienā vakarā dzirdot par pelēcīgajiem krekliem, kuriem svētku sajūtu spēj radīt vienīgi «Surf», jaunākā izlaiduma televizoriem vienkārši var «aizbāzt» skaņu. Kāda kundze ir iemācījusies psiholoģiski uzlikt «ausīm klapes» un reklāmas pauzes laikā adīt. Ko darāt jūs?
Vēl tagad laiku pa laikam Kārļa Streipa radio raidījumos kāds zvanītājs izkliedz savu sašutumu par reklāmu saturu un garumu. Tad Streips sākumā pacietīgi, vēlāk neiecietīgi skaidro par reklāmas naudas lielo nozīmi televīzijas uzturēšanā pie dzīvības. Lūk, lai redzētu vienu labu filmu, jāpārdod tik un tik minūtes reklāmas laika. Kaut arī tās būtu īpaši stulbas preces no TV lielveikala vai nepārprotami «visu seksa veidu» piedāvājumi. Kā zināmā parunā – gribi vizināties, tad arī ragaviņas kalnā jāvelk.
Nauda, nauda… Valsts televīzijā ievērojami samazināts darbinieku skaits. Vairāku raidījumu vairs nav, citi redzami neierastos laikos un 2. kanālā. Protams, attīstībai jābūt. Jau Rainis atzina: pastāvēs, kas pārvērtīsies. Taču vienalga nesaprotu, kāpēc «Dzīvīte» no 1. kanāla pārceļoja uz
2. kanālu. Tagad tā ir atgriezusies vecajā vietā, bet tikai rīta stundā. Iespējams, tas noticis, lai dārgāko vakara laiku paturētu reklāmām un konkurētu ar LNT raidīto Baibas Auzānes «Mājas akadēmiju». Skumji, ka šādā veidā televīzijas cīnās par skatītāju. Nepārprotama konkurences cīņa ir notikusi starp LNT vakara ziņām un «Panorāmu». Labi, ja esi vienas vai otras pārraides fans, bet tik patīkami kādreiz bija noskatīties abas un salīdzināt.
Par visu minēto aizdomājos tāpēc, ka ik pa brīdim atskan runas par abonenta maksas ieviešanu televīzijas un radio baudītājiem.
Par nepieklājīgu tiek uzskatīts skaitīt svešu naudu, bet nacionālā televīzija taču ir arī mana, īpaši, ja man par to būs jāmaksā. Televīzija saņems naudu no budžeta, naudu par reklāmām un vēl manu abonenta maksu! Vai man tad būtu tiesības pieprasīt, lai nacionālās televīzijas 1. kanālā vairs neaicina ēst, mazgāt un ieziesties? Citādi viss būs tieši kā reklāmā – kāpēc tam mazajam gudrajam ir vajadzīgs tas lielais dumjais?
