Iepriekš bija rakstīts par Vācijas lielo vēlību pret imigrantiem. Vai tā ir demokrātijas poza no Vācijas puses, zīmējot daudznacionālu Eiropu, tādu pašu, kāda ir «nāciju katls» ASV?
Iepriekš bija rakstīts par Vācijas lielo vēlību pret imigrantiem. Vai tā ir demokrātijas poza no Vācijas puses, zīmējot daudznacionālu Eiropu, tādu pašu, kāda ir «nāciju katls» ASV?
Tam ir ekonomisks, nevis politisks pamats.
Vācijā ir vislielākais imigrantu skaits Eiropas Savienībā – 7,3 miljoni (no tiem 2,1 miljoni turku) ārzemnieku jeb desmitā daļa no visiem valsts iedzīvotājiem. 200 000 no tiem ir sezonas strādnieki uz laiku līdz trim mēnešiem. Vācijas Darba devēju asociācijas vadītājs Hanss Olafs Henkels sniedzis ziņas, ka Vācijai trūkst 300 000 speciālistu dažādās nozarēs. Vislielākais pieprasījums ir moderno tehnoloģiju jomā. Bet 20 000 datorspeciālistu vervēšana ārzemēs, tai skaitā Indijā, ir tikai viena ekonomiskās nepieciešamības puse.
Daudz nopietnāks iemesls ir demogrāfija. Vācijā dzimst arvien mazāk bērnu. Aprēķināts, ka nākamo 30 gadu laika pensionāru skaits šajā valstī palielināsies pusotras reizes, bet darbaspējīgo (no 20 līdz 60 gadiem) skaits samazināsies uz pusi. Tas ietekmēs labklājību un pensijas. Lai saglabātu tagadējo labklājības līmeni, iemaksām pensiju fondā pašreizējo 19% vietā no algas pēc 30 gadiem jābūt 28%, bet veselības un citām sociālās apdrošināšanas iemaksām no 14% jāpalielinās līdz 23%. Un tas bez ienākuma nodokļa! Lai izietu no situācijas, Vācijas ekonomikai nepieciešamas darbarokas, kas pabarotu pensionārus. Pēc ANO aplēsēm, tai katru gadu vajadzētu uzņemt pusmiljonu imigrantu.
Atbilde sagatavota pēc žurnāla «The Economist» datiem
