Šodien paredzētā rajona Zemnieku apvienības gada pārskata sapulce gripas dēļ ir pārcelta uz februāri, taču tas nemazina laucinieku rūpes par savu nākotni.
Šodien paredzētā rajona Zemnieku apvienības gada pārskata sapulce gripas
dēļ ir pārcelta uz februāri, taču tas nemazina laucinieku rūpes par savu nākotni.
Pavisam nesen – pērnā gada nogalē – rajona Zemnieku apvienība reizē ar valsts jubileju atzīmēja arī savas pastāvēšanas 10. gadadienu. Mūsu apvienība ir tik jauna un tik veca, cik jauna un cik veca ir zemniecības atjaunošanas kustība Latvijā. Tā pastāv kā sabiedriska pašfinansēšanās organizācija, kas reizēm ir bijusi ļoti vajadzīga. Taču kāds ierēdnis reizēm ir atļāvies pasmieties: cik tad nu jūs tur esat? ko tad jūs pārstāvat?
Zemnieku apvienība pārstāv lielāko daļu zemnieku, kas patiešām saimnieko. Būtu jau labi, ja rajonā tiktu izveidota vēl kāda cita, alternatīva, spēcīga zemnieku organizācija, kurā iekļautos tie, kas palikuši ārpus rajona apvienības. Galvenais taču ir saliedēt zemnieku spēkus. Diemžēl tādas organizācijas nav, un es neredzu arī iespēju tādai vismaz tuvākajā laikā izveidoties.
Pašlaik darbojas tikai rajona Zemnieku apvienība, ko veidojuši paši zemnieki savu interešu aizstāvēšanai, attīstības veicināšanai. Tā ir vieta, kur kopā sanāk kolēģi, draugi, domubiedri. Neko jaunu jau mūsu zemnieki nav izgudrojuši. Tādas organizācijas ir visās attīstītajās Eiropas valstīs un tiek uzskatītas par pamatnosacījumu lauksaimniecības sakārtotībai.
Veiksmīgas pārmaiņas apvienības dzīvē ir ienesis 1999. gads. Ir nostiprinājusies zemnieku apvienības izveidotā kooperatīvā sabiedrība «Tupenis». Ar Dānijas valdības atbalstu ir iegādāta un jau darbojas kartupeļu un citu dārzeņu fasēšanas iekārta. Tas mudina zemniekus nopietni pievērsties kvalitīvu kartupeļu audzēšanai. Protams, nav viegli zemniekiem pierast pie domas, ka šajā sabiedrībā katrs ir saimnieks un tātad arī līdzatbildīgs. Ne tikai pudu vien sāls esam apēduši, kamēr sapratām, ka viss, ko darām, ir ķīla tam, lai arī turpmāk varētu pastāvēt un saimniekot. Laiks, kad zemnieks ar kartupeļu maisiem skrēja apkārt, uzpircēju meklēdams, un viņam par pusvelti savu ražu atdeva, pavisam drīz būs garām. Labi, ka mēs to laikus esam pamanījuši. Tikai piebildīšu, ka «Tupenī» vēl ir brīvas vietas – nopietniem kartupeļu un dārzeņu audzētājiem.
Mūsu zemniekiem ir savākts pamatkapitāls krājaizdevu sabiedrības izveidošanai, ir arī iesniegti dokumenti bankas licences saņemšanai. Diemžēl pērn šo atļauju nesaņēmām. ceram, ka šā gada sākumā to varēsim izdarīt. Zemniekiem tāda sabiedrība ir ļoti būtiska, jo itin bieži rodas steidzama vajadzība aizņemties nelielu summiņu. Un neba bankā tādu meklēt.
Pērn pie rajona apvienības sāka darboties lauku tūrisma attīstīšanā ieinteresētu cilvēku grupiņa, jau ilgstoši sekmīgi strādā zemnieču klubiņš «Draudzenes», jauniešu pulciņš. Ja vien kādam ir vēlēšanās, iespēju darboties kopā, mācīties ir daudz.
Tās ir mūsu gaišās puses. Diemžēl netrūkst arī problēmu. Piemēram, divu gadu laikā graudu iepirkuma cenas ir samazinājušās divas reizes. Bet vai maizes kukulītis veikala plauktā kaut par santīmu būtu lētāks ticis? Par pagājušajā gadā realizētajiem graudiem «Daugavpils dzirnavnieks» samaksāja tikai reizē ar jauno ražu. Tagad situācija nav labāka. Laukus apsējot, zemnieks nezina, vai samaksa par ražu maz segs viņa ražošanas izmaksas. Kā lai saimnieko? Kā lai atmaksā kredītu?
Iepriekšējos gados ar zemniekiem vienmēr laikus norēķinājās Jelgavas Cukurfabrika. Šajā rudenī tā nenotika, un situācija pasliktinās ar katru dienu. Un kā gan ne, ja 1998. gada decembrī Jelgavas cukura ražotāji varēja pārdot 7000 tonnu cukura, bet 1999. gada decembrī – tikai 1500 tonnu… Un ir skaidrs, ka daļu naudas cukurbiešu audzētājs varēs saņemt tikai šā gada rudenī.
Ražotājiem izdevīgāku muitas likumu valdība sola jau vismaz pusgadu, taču tāds vēl joprojām nav pieņemts. Acīmredzot turpmāk cukura ražošanu vajadzēs samazināt.
Zemnieki savas bažas un neapmierinātību izsaka ik uz soļa, taču apvienoties kopējā spēkā un vērsties ar savām prasībām pie likumdevējiem vēl nespēj. Kamēr nesapratīs – mēs neesam bagāti, bet mūsu ir daudz –, nejēdzības pastāvēs. Tās turpināsies tik ilgi, kamēr paši zemnieki klusēs un ļaus tām notikt.
Sākot jauno gadu, gribētos, lai zemnieks spētu celt savu pašapziņu un likt sevī ieklausīties.
Rajona Zemnieku apvienība aicina pie sevis visus, kas var un spēj būt pietiekami aktīvi, lai palīdzētu paši sev. Februārī rajona Padomes nama zālē uz sapulci tiek aicināti zemnieki, kuriem nav vienalga, kas notiek un notiks lauksaimniecībā, jo nekas nav tik briesmīgs kā vienaldzība.
