3. jūnijā pulksten 9.20 ieradāmies SIA «MPM» minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietā Elejā.
3. jūnijā pulksten 9.20 ieradāmies SIA «MPM» minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vietā Elejā. Tur garlaikojās trīs krāvēji, veikals – slēgts (darbalaiks 9 – 17). Tad piebrauca mikroautobuss ar trim cilvēkiem, divi no tiem izrādījās pārdevēji. Uz jautājumu, kādēļ viņi regulāri kavē, saņēmām asu atbildi, ka tā neesot mūsu darīšana. Pārdevēju vārdus nosaukt nevaru, jo viņiem nav personību apliecinošu vizītkaršu kā citos veikalos. Šis nebija pirmais tāds gadījums. Ļoti bieži pārdevēju veikalā nav ne no rīta, ne pēcpusdienā. Bet, ja arī ir, tad par pārdošanā izliktajām precēm viņi neko nevar paskaidrot un pircējus apkalpo ļoti lēni.
Augu aizsardzības līdzekļus iegādājāmies Jelgavas Cukurfabrikā, jo tur mūs gan laipni apkalpoja, gan atbildēja uz jautājumiem.
Pusvienpadsmitos no rīta aizbraucām uz SIA «MPM» kantori Rubeņu ielā, taču arī tas bija slēgts. Nav jau brīnums, ka padotie strādā ar «gariem zobiem», ja priekšnieki tādi paši. Šim uzņēmumam līdz Eiropai vēl tālu, ja attieksme pret darbu ir tik pavirša.
Ideja par veikalu Elejā ir laba, taču tur bieži trūkst minerālmēslu, darbalaiks un attieksme arī varētu būt citādāka.
Iesaku uzņēmumam par pārdevējiem pieņemt vietējos cilvēkus, kas laikā varētu ierasties darbā un apkalpot pircējus arī vēlāk, īpaši sezonas laikā. Ja uzņēmums atbaidīs klientus, tas drīz bankrotēs.
Zemnieks vienmēr nāk kā lūdzējs. Lūdz, lai paņem viņa izaudzētos graudus, iedod kredītu, izmaksā naudu par nodoto produkciju… Un arī veikalā ir jālūdz.
