Nupat iznākusi Latvijas Pieminekļu inspekcijas darbinieka Jāņa Lismaņa apjomīgā grāmata «1915. – 1920. g. kauju un kritušo karavīru piemiņai».
Nupat iznākusi Latvijas Pieminekļu inspekcijas darbinieka Jāņa Lismaņa apjomīgā grāmata «1915. – 1920. g. kauju un kritušo karavīru piemiņai» (SIA «N.I.M.S.» Rīga, 1999.), kurā sniegta plaša informācija par piemiņas vietām un karavīru apbedījumiem visos Latvijas novados, kā arī citās valstīs. Grāmata ir patiess tautas piemiņas vainags Pasaules karā un atbrīvošanas cīņās kritušajiem latviešu karavīriem.
Vēsturnieks Jānis Lismanis jau padomju gados, kad nebija ne mazāko cerību grāmatu izdot, sācis apgūt visus iespējamos faktus un ziņas, veicis rūpīgus pētījumus, strādājis ar arhīva dokumentiem, lai Latvijas atbrīvošanas cīņu 80. gadadienā izdotu šo nozīmīgo atceres velti, kur katrs lasītājs var iepazīties ar mūsu karavīru varonību un lielajiem upuriem ceļā uz Latvijas neatkarību. Kā rakstījis Brāļu kapu komitejas priekšsēdētājs Eižens Upmanis, šai grāmatā «smeļamies senču spēku un izturību, veidojot mūsu valsti skaistu, stipru un mūžīgu!» Publikācijas 403 lappusēs, kas bagātas daudzām fotogrāfijām, katrs atradīs vēsturisku informāciju par novadu, kopsavilkumu par vācu karavīru apbedījumu vietām vācu valodā un informāciju par 1919. – 1920. gada lielinieku apbedījumiem. Grāmata ar tik plašu un sīku informāciju Latvijā izdota pirmo reizi.
Izmantojot minētā izdevuma materiālus par Jelgavas atbrīvošanu no bermontiešiem, iegūts daudz nezināmu faktu, ar kuriem vēlos iepazīstināt jelgavniekus.
Galvenā piemiņas zīme atbrīvošanai no pirmās padomju okupācijas un Bermonta ir Lāčplēša piemineklis, kura pamatakmens likts 1931. gada 7. jūnijā. Tas atklāts 1932. gada 22. jūnijā, izmaksājis Ls 22 106,50. Atjaunotais piemineklis atklāts 1992. gada 21. novembrī.
Brāļu kapu piemineklis Meža kapos atklāts 1922. gada 15. oktobrī. Tas sargā 31 zināma un 29 nezināmu kritušo karavīru vārdus. Grāmatā minēti vēl 25 cīnītāji, kas pēc 3. Jelgavas kājnieku pulka saraksta apglabāti Nikolaja kapu karavīru apbedījumu daļā. 22 ir 8. Daugavpils kājnieku pulka karavīri. Astoņpadsmitgadīgais jātnieks no Latgales atsevišķā eskadrona apbedīts Jāņa kapos, kas iznīcināti padomju varas laikā.
Pareizticīgo kapos Miera ielā 4 līdzās 979 krievu un 75 latviešu karavīru piemineklim apbedīti 10 izlūki, kas nošauti kā spiegi no 1918. gada marta līdz 1919. gada oktobrim. Zināmi arī visu latviešu uzvārdi. 2. Miera kapos apbedīti 92 bermontieši un 35 vācu Baltijas landesvēristi.
Jelgavas rajonā lielākā atbrīvošanas cīņu atceres vieta ir piemineklis pie Skuju skolas. Tur kaujā ar bermontiešiem 6. Rīgas kājnieku pulks zaudēja 16 vīru, tai skaitā Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri (LKOK) Alksni Hermani, LKOK Paegli Robertu un LKOK Vinteru Kārli, divi cīnītāji pazuda bez vēsts un 58 karavīri tika ievainoti. Kritušo karavīru pīšļi 1937. gada 28. novembrī ar militāru godu tika pārapbedīti Cenu kapos pie Straumēnu mājām līdzās 23 Ozolnieku aizsargu pārapbedījumiem Pirmā pasaules un atbrīvošanas kara upuriem.
1938. gada 14. augustā pie Tušķu dzelzceļa pārbrauktuves Dzelzceļnieku aizsargu pulks uzlika pieminekli vietā, kur 7. Siguldas kājnieku pulka 12. rotas vads nolaida no sliedēm bruņuvilcienu, kad tas 20. novembra vakarā no Līvbērzes atgriezās Jelgavā. Pēc remonta tas bija Latvijas armijas IV bruņuvilciens.
Jaunsvirlaukas pagasta Vimbu kapos ir piemineklis LKOK Andrejam Kamparam, kas kopā ar četriem karavīriem krita 1919. gada 7. novembrī pie Jaunjelgavas. Līvbērzes pagastā pie Apiņu mājām Lielupes kreisajā krastā vairs velti meklēt trīs kritušo Latvijas atbrīvotāju kapa vietu.
Otrs ievērojams atbrīvošanas cīņu liecinieks ir Vareļu piemineklis Jelgavas – Iecavas ceļa malā. Tas iesvētīts 1935. gada 20. maijā par piemiņu atbrīvošanas cīņās kritušajiem 14 Kara skolas kadetiem, atjaunots 1990. gada 17. novembrī. Pie Kalnciema – Klīves baznīcas ir piemineklis 1919. gada 17. maijā noslepkavotajam
3. Kurzemes strēlnieku pulka štabskapteinim Jānim Pekkam. Piemiņas plāksnes Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem uzstādītas Zaļenieku, Dalbes, Sesavas, Kalnciema – Klīves baznīcās.
Brāļu kapu komitejā saņemts Kurzemes cietoksnī kritušo leģionāru saraksts. To 22. oktobrī Dobeles rajona Īles bibliotēkas vadītāja M.Šņores kundze atsūtījusi ar vēstuli, kurā raksta: «Kapitulācijas dienā karavīri izklīda, daži meklēja privātās drēbes, lai mēģinātu tikt atpakaļ mājās. Mežmala palika tukša. Tur mētājās daudz pamestu ieroču, munīcija, daudz kastes ar tola briketēm, arī dažādi sadzīves priekšmeti, kas interesēja vietējos iedzīvotājus… Mana savāktā kara trofeja bija kāda karavīru pamestā dziesmu kladīte un nejauši pamanīts šis saraksts… Kad 30. maijā sākām atceļu uz mājām, braucām tieši gar Vikstrautu kapiem. Iegājām kapos. Atceros, ka brālis vēl sacīja: «Redz, šie ir tie kapi, kas ir tajā sarakstā!» Bija daudz diezgan jaunu kapu kopiņu».
Izsakot dziļu pateicību M.Šņores kundzei, aicinu visus, kam ir kaut mazākā informācija par latviešu leģionāru likteņiem Otrajā pasaules karā, iesūtīt to Brāļu kapu komitejai Rīgā, Kalnciema ielā 30.
