Grupa Latvijas dārzeņu audzētāju devās uz lauku dienām pie saviem lielākajiem konkurentiem – Polijas lauksaimniekiem –, lai iepazītos ar turieniešu pieredzi kāpostu ražošanā.
Grupa Latvijas dārzeņu audzētāju devās uz lauku dienām pie saviem lielākajiem konkurentiem – Polijas lauksaimniekiem –, lai iepazītos ar turieniešu pieredzi kāpostu
ražošanā. Šo braucienu organizēja SIA «Ir» īpašnieks un direktors Aivars Presņikovs
ar kundzi Lolitu.
Kāpēc firmai tāds jocīgs nosaukums? Tāpēc, ka, atbildot uz zemnieku vaicājumu, vai sēklas ir, atbilde vienmēr esot – ir!
Polijā apmetāmies pilsētiņā Piotrokša Tribunalski 100 kilometru uz dienvidiem no Varšavas. Dārzkopības koledžai, kur bija mūsu mītne, līdzās ir milzu kāpostu lauks. Interesanti, ka arī Polijā, kaut gan vasara bija karsta un sausa, ziedkāposti izauguši jo vareni. Protams, visas platības bija laistītas. Pārstrādei domātie kāposti aug 65 x 50 cm attālumā, un hektārā ir 33000 augu.
No šķirnēm acīs «iekrita» ‘Spacestar’ ar ļoti lielām galvām, vidēji agrie un ļoti baltie ‘Falcano’, vasaras beigās stādāmie un 85 dienās izaugošie ‘Cortes’, rudens ražai piemērotie ‘Amerigo’ un vēl citi. Savukārt perspektīvi šķita vidēji agrie ‘WCA-177’ šķirnes kāposti un 72 dienās izaugošie ‘Grenader’, salātiem piemērotie ‘Quisto’ un vēl citi.
Izrādās, ka Polijā ļoti populāri ir Savojas kāposti, tos ļoti iecienījuši tīteņu gatavotāji. Par labākām tiek atzītas šķirnes ‘Mila’, ‘Tasmanija’, ‘Alaska’.
Patērētāju gaume ir noteicošā, kāpēc Polijā daudz audzē puravus. Diemžēl pie mums tie ieviešas ievērojami gausāk. Bet tiem, kas tos stāda, var ieteikt ļoti ātraudzīgo ‘Alesia’ šķirni, glabāšanai derīgo ‘Davina’ un salizturīgo (līdz mīnus 20 grādiem) ‘Hiberna’.
Polijā dārzeņu audzētāji izmanto angļu firmas «Stanley» ražotajai līdzīgu tehniku, kas ir visai lēta. No herbicīdiem viņi iegādājas arī pie mums pazīstamo ažilu, stompu un citus, taču tur tie ir vismaz trīsreiz lētāki nekā te. Tādēļ jau poļu zemnieki var atļauties pārdot uz Latviju kartupeļus par 1,5 santīmiem kilogramā. Viņi mūs «sit pušu» arī kredītu lietās. Piemēram, viens no poļu dārzeņu audzētājiem paņēmis kredītu un iegādājies jaunu burkānu novākšanas kombainu. Kredītlikme – tikai pieci procenti!
Derīgi ir šādi izbraucieni, jo tā Latvijas zemnieks var atgūt pašapziņu: nemaz neesam slinkāki par Polijas lauksaimniekiem, mums tikai valdības politika ir gluži cita… Un cerība, ka mūsu patērētāji arvien vairāk izvēlēsies nevis lēto Polijas preci, bet gan Latvijas zemītē izaudzētos kvalitatīvos dārzeņus.
Paldies Lolitai un Aivaram Presņikoviem par iespēju piedalīties poļu lauku dienās!
