No Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu militārās apmācības kursa pirmā gada programmu apguvuši 33, bet otrā gada – seši studenti.
No Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu militārās apmācības kursa pirmā gada programmu apguvuši 33, bet otrā gada – seši studenti.
Bijušās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas studenti un darbinieki 52. Jelgavas Zemessardzes sastāvā iekļaujas jau 1992. gadā. Toreiz viņus vadīja docents Viktors Valainis. Īsā laikā tiek izveidots studentu vads, notiek mācības un tiek pilnveidota fiziskā sagatavotība.
Pateicoties LLU administrācijas atbalstam, 1995. gadā augstskolas studentu zemessargu skaits sasniedz jau gandrīz simtu, un šā paša gada maijā viņi tiek iekļauti Zemessardzes 65. atsevišķās studentu rotas sastāvā, vēlāk – tāda paša nosaukuma bataljonā.
Ar studentu militāro dienestu un zemessardzi saistītie cilvēki lielākoties uzskata, ka šo bataljonu varēja nodibināt daudz ātrāk. Novilcinātā lēmuma dēļ šāda militārā dienesta iespēju diemžēl vairs nevarēs izmantot tie, kas nesen beiguši universitāti. Dažiem studentiem militārā apmācība tik ļoti interesē, ka viņi vēlas savu turpmāko karjeru saistīt ar militāro dienestu.
Paši LLU studenti mēdz jokot – lai arī kādu lēmumu viņi pieņemtu, tas ir izdevīgi valstij:
– lai nebūtu jādodas armijā, apprecas, sagādā sev bērniņu un kļūst par vienīgajiem ģimenes apgādniekiem, un paaugstinās dzimstība valstī;
– par izvairīšanās veidu izvēlas studiju turpināšanu maģistrantūrā un pēc tam vēl tālāk, un uzlabojas iedzīvotāju izglītības līmenis;
– iziet militārās apmācības kursu augstskolā vai dodas armijā, un bagātinās Latvijas aizsardzības sistēma.
Nu jau Latvijā ir pirmie militāro mācību apguvušie studenti, kas ieguvuši kaprāļa pakāpi. Tie ir studenti, kas šo kursu mācās jau otro gadu un izturējuši arī pārbaudījumus lauku nometnē, kas norisinājās no 19. jūlija līdz
1. augustam Ogres rajona Rembates pagastā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku bāzē. Seši LLU studenti ieguvuši kaprāļa pakāpi.
Kā jau tas mēdz būt, runājot par armiju, tiek diskutēts par ārpusreglamenta attiecībām, proti, neadekvātiem soda veidiem, piemēram, atspiešanos balstā guļus. Taču gan komandieri, gan paši karavīri vairākumā gadījumu atzīst, ka šādi soda veidi atbilst militārā dienesta stingrajai disciplīnai. Diez vai kāds šaubās par to, ka, pildot militāru operāciju un kaujas uzdevumu, karavīrs nedrīkst atļauties runāt pretim komandierim, patvaļīgi doties prom, pazaudēt savu ieroci un tā tālāk. (Par šādiem pārkāpumiem mēdz sodīt arī jaunos karavīrus.).
Protams, no iespējas, ka var tikt atklātas ārpusreglamenta attiecības, nevar pilnībā izvairīties, jo tādas ir ikvienas valsts armijā. Tomēr, apgūstot militāro mācību augstskolā, par plusu var uzskatīt arī to, ka visi dalībnieki ir ne tikai karavīri, bet arī studenti, un tas viņus vieno.
Arī LLU mācību prorektors Pēteris Bušmanis bija devies apskatīt, kā universitātes jaunajiem karavīriem veicas lauku nometnē Ogres rajonā. Toreiz viņš atzina, ka studentiem esot grūti, bet «viņi ir apmierināti gan ar mācībām, gan ar vadības attieksmi».
Paši militāro apmācību vienu vai divus gadus apguvušie var tikai vēlreiz apstiprināt, ka gandarījums par paveikto ir liels, lai arī bijis grūti izturēt fizisko slodzi.
