Ja politiķi nebūs gatavi izpildīt zemnieku prasības, rajona lauksaimnieki līdz ar kolēģiem visā valstī otrdien rīkos vērienīgu protesta akciju.
Traktori ar piekabēm, mēslu un baļķu vedēji, frontālie iekrāvēji, mēslu kliedētāji un pat arkli kilometriem garās karavānās – tā otrdien, 27. janvārī, kopīgai protesta akcijai dažādās Latvijas vietās gatavi apvienoties lauksaimnieki no visas valsts. Jelgavas rajona zemnieki pagaidām gan neatklāj precīzu vietu, kur tehnika varētu pulcēties, taču tas būšot pamanāmā vietā netālu no pilsētas. Vara nevēlas risināt problēmas«Paskatieties, kas notiek ar lauksaimniecību! TV ekrānos politiķi runā par daudz ko, izņemot zemnieku problēmas. Viņi tikai prāto, kā saglabāt savas vietas krēslos, taču nav padomājuši, kas par viņiem balsos!» saka SIA «Lielvircava Agro» valdes priekšsēdētājs Uldis Antīpins, viens no lauksaimniekiem, kas jau otrdien gatavs savu smago tehniku gādāt uz protesta norises vietu. Viņa saimniekošanas perspektīvas ar katru dienu aizvien vairāk apdraud gan zemā samaksa par graudiem, gan piena cenu straujais kritums. U.Antīpins ir sašutis, ka līdz šim valstsvīri izvairījušies runāt un risināt problēmas lauksaimniecībā, kas valstī ir trešā lielākā eksporta nozare, tādējādi veidojot arī būtisku budžeta ieņēmumu daļu. Ceļus pagaidām nebloķēšotŠonedēļ pirmā protesta akcija jau organizēta Valmieras rajonā, tajā piedalījās ap 200 lauksaimnieku no Valmieras, Gulbenes, Alūksnes un Limbažu rajona, lielāka daļa ar lielo lauksaimniecības tehniku, kopumā ap 50 – 60 smagās tehnikas vienību un apmēram 150 vieglo automašīnu. Apmēram septiņus kilometrus gara transporta kolonna lēni brauca pa Valmieras apvedceļu, klāt pulcinot aizvien jaunus protestētājus. Līdzīgas akcijas otrdien varētu notikt visos valsts reģionos. Lauksaimnieki nebloķēšot ceļus, lai netraucētu pārējo transporta līdzekļu satiksmi. Vidzemnieku pasākums tika sarīkots īsā laikā – 22 stundās zemnieki jau bija ielās. «Tas, ka tik daudzi gatavi nekavējoties izbraukt savu lielo tehniku uz ceļiem, nozīmē, ka nepieciešams tūlīt, nekavējoties risināt problēmas, kas patlaban kļūst liktenīgas daudzām saimniecībām un visai nozarei kopumā. Mūsu izvirzītās prasības ir konkrētas un pamatotas,» uzsvēra viena no valmieriešu akcijas pārstāvēm. U.Antīpins, kaut pagaidām neatklāj precīzu akcijas norises vietu mūsu rajonā, apgalvo, ka «tie, kam jāzina, jau ir gatavi doties». Kā rast risinājumu krīzei nozarē, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP), biedrības «Zemnieku saeima» un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji pirmdien, 26. janvārī, pulksten 13 runās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani, finanšu ministru Ati Slakteri, ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu un zemkopības ministru Mārtiņu Rozi. Diskusijā zemnieki sagaida nozares problēmu risinājuma scenāriju vistuvākajā laikā. Ja valdības pārstāvji pirmdien nebūs gatavi nekavējoties un konstruktīvi risināt problēmas, nākamajā dienā lauku tehnika būs uz lielceļiem. Neieklausās jau vismaz pusgadu Par pirmskrīzes situāciju lauksaimniecībā Zemkopības ministrijas (ZM) amatpersonas regulāri tika informētas visu pēdējo pusgadu, taču ZM uz brīdinājumiem nereaģēja, tā LOSP pārstāvju sanāksmē sacīja SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis. «Ikdienā strādājot ar zemniekiem, viņi mani regulāri informēja, ka nozare ir krīzes priekšā, tāpēc strauji nepieciešams lemt, ko iesākt. Problēmas ir ne tikai piena saimniecībām, bet arī graudkopjiem, kuriem sekos gaļas lopkopji,» vērtē M.Cimermanis. Arī pēdējā LOSP sanāksmē lauksaimnieki no zemkopības ministra M.Rozes atbildēm uz nozarē aktuālajiem jautājumiem neguva pārliecību, ka ministrijai ir rīcības plāns, kā tuvāko divu nedēļu laikā sākt nozari glābt.Ko darīt rosina lauksaimnieki?Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas kopīgi turpina gatavot savus priekšlikumus valdības pārstāvjiem, kā rīkoties, lai glābtu nozari. Lauksaimnieki uzskata, ka valstij viņi jāatbrīvo no visiem administratīvajiem slogiem, lai nozare varētu tirgum piedāvāt produktus par tādu cenu, ko Latvijas iedzīvotāji spēj samaksāt.LOSP jau vairākkārt aicinājusi ZM apsvērt ekonomiskos ieguvumus un zaudējumus Latvijai, ja tā nevar ievērot visu regulu nosacījumus. «Tikko pabiju sierotavā Francijā, kur zem siera galdiem kastēs stāvēja augsne. Mūsu Pārtikas un veterinārais dienests nekad šādu situāciju nepieļautu, taču tur tas iespējams, lai arī Francija ir ES dalībvalsts un arī uz šo valsti attiecas visi tie paši nosacījumi, kas uz Latviju, atšķirīga tikai likumdošanas normu interpretācija,» sacījis LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.Savukārt lauksaimniecības kooperatīvi uzskata, ka valstij jāpārņem neefektīvi strādājošie piena pārstrādes uzņēmumi, lai nepakļautu tos masveida bankrotam. LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons teic, ka pašreizējā situācija ir neapmierinoša visās lauksaimniecības nozarēs. «Šāds solis varētu palīdzēt sakārtot attiecības starp piena ražotājiem un pārstrādātājiem, vēlāk domājot arī par iespējamo kapitāla daļu atpirkšanu. Pārstrādei jānonāk kooperatīvu rokās.»Kooperatīva «Piena ceļš» valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece uzsver – ja krīze piena lopkopībā kaut šādi netiks risināta, bankrotēs gan saimniecības, gan pārstrādes uzņēmumi: «Tiks pazaudēta arī valsts un ES nauda, kas ieguldīta, izmantojot dažādu atbalsta programmu finansējumu.»Ja nekas netiks darīts, zemnieki protesta akcijas gatavi turpināt arī pēc otrdienas, pulcējoties ne vien reģionos, bet arī Rīgā. Lauksaimnieku prasībasPasludināt pašreizējo situāciju lauksaimniecībā par «force majeure» stāvokliValsts starptautiskā aizdevuma daļu novirzīt lauksaimniecības stabilizēšanai Latvijā un nodrošināt finansiālu atbalstu lauksaimniekiem, tajā skaitā:– kredītprocentu kapitalizāciju un kredītu pamatsummas atmaksas atlikšanu ne mazāk kā uz gadu;– finansējumu piena ražotājiem jaudīga un konkurētspējīga piena pārstrādes uzņēmuma izveidei;– kredītgarantiju un kredītresursu pieejamību uzņēmumiem, kas gatavi modernizētiesNodrošināt lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta atbalstuNoteikt, ka piena cena veikalu plauktos nedrīkst būt vairāk kā divas reizes lielāka par tā iepirkuma cenu, ko maksā govju īpašniekamMazināt birokrātijas un nodokļu slogu lauksaimniecībā
