Vakar pēc domes komunālās saimniecības nodaļas iniciatīvas domes speciālisti kopā ar kapu saimniecības meistaru Māri Balodi pabija vairākos pilsētas kapos, lai iepazītu tos un tuvākās apkārtnes pašreizējo situāciju.
Vakar pēc domes komunālās saimniecības nodaļas iniciatīvas domes speciālisti kopā ar kapu saimniecības meistaru Māri Balodi pabija vairākos pilsētas kapos, lai iepazītu
tos un tuvākās apkārtnes pašreizējo situāciju.
Nodaļas vadītājs Valentīns Grigorjevs vērsa uzmanību uz pilsētā jau izmantoto, bet noņemto un tālākai ekspluatācijai piemēroto dzelzsbetona izstrādājumu tālāku izmantošanu, noklājot tos zem atkritumu konteineriem
Savukārt domes vides aizsardzības dienesta vadītājas Anitas Stabulnieces rūpju lokā svarīgākais bija, savulaik kopā ar dāņiem aizsāktais, bet nu rietumu kolēģu pārtrauktais, ar zaļās atkritumu masas kompostēšanu saistītais pilotprojekts. Tā kā melnzemes rezerves nav bezgalīgas, jāsāk pievērsties esošā lietderīgai izmantošanai nevis pieejamo izejvielu bezjēdzīgai izgāšanai. Un kapi varētu būt viena no vietām, kur uzkrājamas kompostēšanas izejvielas. Komunālā nodaļa tuvākajā laikā nolēmusi turpināt enerģisku uzņēmēju meklējumus, kas šajā jomā saskatītu praktisku jēgu un projekta ideja Jelgavā tomēr iemiesotos. Sarunas varētu notikt ar remontu un avārijas dienesta pārstāvjiem, KULK un firmu «Mītavas elektra».
Līdzekļi ierobežo vajadzības
Apmeklētajās kapsētās nācās atzīt, ka it visās esošo konteineru skaits ir nepietiekams, bet to stāvoklis neapmierinošs. Piemiņas vietas iespaidu ne vien pasaule, bet arī mūsu priekšteči atzinuši par ikvienas apdzīvotās vietas vizītkarti, tādēļ neklājas tur izvietot piemēroti nenokrāsotas, izrūsējušas un sacaurumotas atkritumu krātuves. Arī kapu saimniecības darbinieku domas ir līdzīgas. Vēl lietojamos konteinerus (tie nav mainīti kopš kapsētās uzlikti), protams, varētu piekrāsot, bet, kas attiecas uz caurumaino nomaiņu, pilsētas atkritumu saimniecības pārvaldītāji no KULK neko vairāk kā jaunu pirkšanu (protams, par kapu saimniecības līdzekļiem) nesola. Diemžēl līdzekļi kapu saimniecībai ir vāra vieta. Šogad pilsētas budžetā tai atvēlēti 25 tūkstoši latu. Bez papildus dotācijām, kad jārūpējas par 13 Jelgavas kapsētām, no kurām septiņas ir funkcionējošas, nekāda saimniekošana nav iespējama.
Zeļ izgāztuvju «tradīcijas»
Komunālās saimniecības nodaļas inženiere Zane Ķince pierakstos atzīmē arī citas lietas par krāsojamiem soliņiem, koku izzāģēšanu, izrūsējušo mazizmēra atkritumu urnu nomaiņu, nepieciešamību pēc pilsētas ainavu arhitekta konsultācijām un citus jautājumus.
Taču vislielākās raizes un izdevumus kapu saimniecībai un domei sagādā kapu apkārtnē savairojušās lielākas un mazākas atkritumu kaudzes. Praktiski pilsētā laikam neatrast piemiņas vietu, kur stāvokli šinī ziņā varētu atzīt par apmierinošu. Zanderu kapsētas daļā Svētes upes piekrastē allaž pierasts izmest visu lieko. Pavasaros un rudeņos, kas ir atkritumiem bagātākie, vienā reizē no vienas vietas prom nākas aizvest piecas, sešas kravas. Naudas izteiksmē tas nozīmē turpat simts latus. Taču paiet laiks un «tradīcijas» sakņojas tālāk atkritumi turpina uzkrāties.
Salīdzinājumā ar neseno pagātni Svētes krasts Zanderu kapsētas apkaimē vairs nav tik atbaidošs, taču pie Baložu kapiem šīs pašas upītes krasts uz atkritumu rēķina aizvien paplašinās un paplašinās, līdz, šķiet, Svēte būs aizbērta pavisam. Situācijas labošana bez nopietniem melioratīviem un gultni attīrošiem pasākumiem liekas neiedomājama.
Savulaik brīvajā laukumā pie Baložu kapiem izaugusi neiedomājamu apmēru atkritumu izgāztuve. Daži klātesošie zina teikt, ka tas ir 15 20 gadu rezultāts.
Paši pūta, paši dega
Tāpat kā šo kapu konteineri, arī izgāztuve ir pildīta ne vien ar kapu atkritumiem vien. Lielākā vainas daļa noveļama uz mazdārziņu īpašnieku sirdsapziņas.
Taču šo ētisko kategoriju mūsu cilvēki nemēdz lieki apgrūtināt. Vienkāršāk ir pēc padarītā (ne)darba piezvanīt domei vai redakcijai, lai pasūdzētos par nesakoptību. V.Grigorjevs zināja stāstīt par kādu gandrīz vai anekdotisku gadījumu. Proti, pēc kādas sparīgas tantes sūdzēšanās nolemts nelaimīgajai vietai vairāk pasekot līdzi un uz karstām pēdām mēģināt nofiksēt vaininiekus.
Nebijis ilgi jāgaida, kad šiem mērķiem neparedzētajā vietā atkritumus nākusi izmest tā pati tante, kura pirms tam ar bezgallielu sašutumu kauninājusi citu rīcību…
Nepieciešams līdzcilvēku atbalsts
Protams, nav nopietni nolikt katrā vietā pa kārtības sargam, taču pašu līdzcilvēku pasekošana kārtībai, vaininieku piefiksēšana nenāktu par ļaunu. Bet vispirms ikvienam pašam pirms ne jau to labāko darbu veikšanas būtu jāapzinās savas vainas pakāpe.
Stingrākus soļus šinī virzienā domā spert arī dome, līdztekus saistošajiem noteikumiem arī ar atsevišķiem lēmumiem pie kārtības un atbildības saucot ne vien privātmāju īpašniekus, bet arī dārzkopības sabiedrības.
Savukārt, lai novāktu milzonīgo atkritumu izgāztuvi Baložu kapsētas apkaimē, klātesošie nolēma prasīt domei papildus līdzekļus. Tradicināla izgāztuve, šoreiz ne bez pašu kapu saimniecības cilvēku svētības, izveidojusies arī Meža kapsētas apkaimē. Līdz jūlija beigām, lai nesekotu stingrākas sankcijas, to domāts sakopt.
Svarīgi ir arī panākt, lai pēc izgāztuvju novākšanas šīs vietas neparedzētiem nolūkiem vairs netiktu izmantotas. Tā kā uz līdzcilvēku apziņas līmeni šinī ziņā vien nevar paļauties, jādomā arī par kādiem norobežojošiem elementiem.
