Sakot, ka izmaiņas uzlabos pakalpojumu pieejamību un Jelgavā paplašinās uzņēmējdarbības vidi, pašvaldība iecerējusi atteikties no sava monopolstāvokļa kapu bedru rakšanā. Nozares pārstāvji slavē domu par konkurenci un izvēles brīvību, taču norāda – būs vajadzīga stingrāka uzraudzība.
Jelgavas Domei nākamajā sēdē nāksies lemt par izmaiņām kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumos, ko tā pēc ilgu gadu gatavošanas pieņēma tikai 2011. gada pavasarī. Tagadējā noteikumu redakcijā teikts, ka kapu rakšanas pakalpojumus kapsētās nodrošina kapsētu apsaimniekotājs, tātad pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība». Ja deputāti atbalstīs «Pilsētsaimniecības» ieceri šo nozari liberalizēt, turpmāk katrs pats varēs izvēlēties kapa bedres racēju, tam vien būs nepieciešama rakstiska saskaņošana ar «Pilsētsaimniecību». Lai gan patlaban pieticīgākajā gadījumā par apbedījuma vietas izrakšanu pašvaldībai jāmaksā 30 latu (pirms nodokļu nomaksas), noteikumu izmaiņu projektā teikts – monopolstāvokļa likvidēšana uz pašvaldības budžetu nekādas izmaiņas neatstās. Uz to vedina domāt arī nozarē strādājošo teiktais «Ziņām» – apbedītāji nemaz tā nekārojot pārņemt bedru rakšanas nišu. «Nevar ļaut katram rakt! Tas ir bīstami, jo bedre var iebrukt, koki apgāzties vai blakus esošais piemineklis iegrūt,» saka pilsētā lielākās apbedīšanas kompānijas «Velis-A» valdes priekšsēdētājs Aldis Knāviņš. Viņš gan atzīst, ka novados jau pašlaik viņa firmas darbinieki paši rok kapus, turklāt līdz šim viss paveikts profesionāli. «Ja tomēr ļauj katram, tad jābūt stingrai kontrolei,» piebilst A.Knāviņš. Līdzīgi izsakās arī Latvijas Apbedītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Štreihfelds – brīva tirgus apstākļos būtiski būs rūpēties par kārtību un kapos notiekošā uzraudzību. «Pamatojums jau izklausās labs – palielināsies konkurence, pašvaldībai vairs nevarēs pārmest monopolstāvokli un augstu rakšanas cenu noteikšanu, tomēr kapos ar blīviem apbedījumiem tādu brīvību nevajadzētu pieļaut – labāk, lai ir viens, kas kapsētu pārzina kā savu kabatu,» skaidro E.Štreihfelds. Tas ļautu ne tikai nodrošināt kapu rakšanu atbilstoši plānojumam, bet arī iztikt bez liekiem pārpratumiem un gādāt par drošību. «Laukos ir mazi kapi, retas bēres un vairāk vietas,» viņš pamato, kādēļ ārpus pilsētām bedres ļauj rakt aizgājēja tuviniekiem. Piemēram, Rīgas pašvaldība esot pārliecinājusies un pirms trim gadiem atgriezusies pie kārtības, ka bedres rok pašu kapu pārvalde. Lai gan rakšana maksā tikai 25 latus, tādas obligātās piemaksas kā par dvieļu lietošanu, zārka nolaišanu, kopiņas veidošanu, teritorijas sakopšanu un dokumentu kārtošanu kopumā veido vismaz 77 latu izmaksas. «Bet šī pašvaldībai samaksātā nauda atgriežas kapos – tos var uzturēt,» saka E.Štreihfelds. Jelgavas pašvaldība, gatavojot izmaiņas noteikumos, ar nozarē strādājošajiem vai jomas nevalstisko sektoru nav konsultējusies, teikts normatīva grozījumu paskaidrojuma rakstā. ««Pilsētsaimniecība» optimizē štatus, racēju skaits tiks samazināts vai pilnīgi likvidēts,» pēc šonedēļ notikušās Tautsaimniecības komitejas «Ziņām» sacīja deputāts Sergejs Ņevoļskis. Komiteja ierosinājumam devusi zaļo gaismu, jo ikvienam esot tiesības apbedīšanas pakalpojumu no A līdz Z pirkt no privātfirmām.
