Katrai tautai ir savi, vissvētākie kapi, pie kuriem pieskaitāmas kaujās kritušo karavīru apbedījumu vietas. Latvijā tie ir Rīgas Brāļu kapi, kur godinām Pirmajā pasaules karā, daļēji arī Otrajā un Latvijas Atbrīvošanas karos kritušo karavīrus, kuru kopskaits ir nedaudz lielāks par 2000. Mums Jelgavā kaujās par Latviju kritušo svētvieta ir Meža kapi, līdz ar Pirmo pasaules karu vācu gūstā mirušo un par Latvijas neatkarību pret komunistiem 1919. gadā kaujās kritušo Baltijas landesvēra karavīru apbedījumi. Nedrīkstam aizskart un zaimot mums nedraudzīgu Pirmajā un Otrajā pasaules karā dzīvību zaudējušo karavīru apbedījumu vietas.Lestenes Brāļu kapi glabā ap 50 000 Otrā pasaules karā kritušo, pazudušo latviešu un nedaudz vācu karavīru mūžīgu atceri tautā. Par to liecināja 21. augusta kapusvētku pasākums, kas bija veltīts Brāļu kapu 10 gadu darbības atcerei. Tas sākās ar Goda ozola iestādīšanu un pieminekļa iesvētīšanu Anglijā dzīvojošam latviešu leģionāram Emīlam Gailim, kas plaši finansēja kapu izveidošanas un kritušo ekshumācijas darbus, kurus vēlāk finansēja pasaules Daugavas Vanagu organizācija, mūsu Aizsardzības ministrija un tautas ziedojumi.Ziediem greznojām kritušo karavīru kopiņas, bez skaļiem vārdiem un uzrunām organizāciju un politisko partiju pārstāvji pie pieminekļa nolika vainagus.Karā sagrautās un daļēji atjaunotās Lestenes baznīcas zvans aicināja svētku dalībniekus uz sēru un piemiņas dievkalpojumu, kuru vadīja mācītāji Jānis Smilgainis un Kaspars Kovaļovs. Dievkalpojumu papildināja kora un solista dziesmu izpildījumi. Baznīca bija pārpildīta, kas liecina, ka no tautas atmiņas nav izdzēšama kaujās par Latviju kritušo karavīru piemiņa.
