Būdams Latvijas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs, es 1996. gadā sāku sarakstīties ar Vācijas Karavīru kapu kopšanas savienību par apbedījumiem pilsētā un rajonā.
Būdams Latvijas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs, es 1996. gadā sāku sarakstīties ar Vācijas Karavīru kapu kopšanas savienību par apbedījumiem pilsētā un rajonā.
Starp daudzajiem brāļu kapiem, ar kuriem ievērojams mūsu novads, vāciešus interesēja Pirmā pasaules kara vācu karavīru kapulauks, kas atrodas tagadējo Miera kapu teritorijā. Jāpiebilst, ka šie kapi sastāv no vairākām atsevišķām daļām. Vienā no tām ir Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes jeb vācu civiliedzīvotāju kapi, kurus pēc repatriācijas 1939. gadā vācieši praktiski vairs nekopa un kuros pēc Otrā pasaules kara savus piederīgos sāka apbedīt pareizticīgā draudze. Kādā citā daļā ir atsevišķi apbedījumi Otrajā pasaules karā kritušajiem 1312 padomju karavīriem, vēl kādā – Pirmajā pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem, bermontiešiem, kā arī vēl daži citi lieli apbedījumi. Interesanti, ka šajos vecajos vācu un vēlākajos pareizticīgo kapos centrā bija palicis it kā brīvs samērā liels laukums, par kuru līdz pēdējam laikam Latvijas Brāļu kapu komitejai nekādu ziņu nebija.
1997. gadā no Brēmenes man atrakstīja Irma Petersenas kundze un centās noskaidrot kaut ko par savas mātes brāļa Friča Heviša kapu. Viņai bija zināms tik daudz, ka onkulis bija kritis Jelgavā 1941. gada 5. jūlijā (fronte tajā laikā jau bija Daugavas labajā krastā – red.). Sākumā Fricis Hevišs tika apbedīts pļavā pie tagadējās gaļas kombināta teritorijas. Bija pat saglabājusies šā vientuļā kapa fotogrāfija. Taču pēc dažiem mēnešiem šis karavīrs tika pārapbedīts svētītā zemē. Kur – to tuvinieki nezināja.
Pēc publikācijas «Zemgales Ziņās» atsaucās jelgavniece Ruta Beitānes kundze. Viņa man uzrādīja, kur tika pārbedīts 1941. gada jūlijā kritušais vācu karavīrs. Šī vieta izrādījās it kā brīvais laukums vecajos vācu civiliedzīvotāju, vēlāk pareizticīgo kapos. Veicām zondāžu, un tiešām atklājās, ka tur ir liels Otrā pasaules karā kritušo vācu karavīru apbedījums. Diez vai šos karavīrus varētu atrast, ja pēc kara šajā vietā pareizticīgo draudze būtu apbedījusi virsū savus piederīgos. Varam tikai pateikties cilvēku humānajai attieksmei pret karā kritušajiem, lai arī kādā armijā tie būtu karojuši (ir gadījies pieredzēt arī pretējo).
Sarīkojām svinīgu ceremoniju, šajā vietā uzstādījām balto krustu, ko iesvētīja mācītājs Tālis Rēdmanis. Tomēr Vācijas Karavīru kapu kopšanas savienību tāds risinājums īsti neapmierināja. Pirmkārt, šis karavīru apbedījums taču palika pietiekami neizpētīts, neapzināts. Arī minētā kundze no Brēmenes nevarēja būt droša, ka viņas radinieks ir apbedīts minētajā vietā. Otrkārt, vāciešiem ir pieņemts, ka karavīri tiek apbedīti atsevišķi no civiliedzīvotājiem.
Tādēļ, kā jau «Ziņas» rakstīja, pagājušajā vasarā īpaša speciālistu grupa, kuru finansēja Vācija, veica kritušo karavīru ekshumāciju. Atklājās, ka vecajos kapos ir apglabāti 104 vācu karavīri, starp viņiem – arī trīs leģionāri. Diemžēl lielāko daļu karavīru nebija iespējams identificēt. Par tiem kritušajiem, pie kuriem atradās karavīru žetoni, informācija tika nosūtīta uz Vāciju. Pieredze rāda, ka viņu personības tiek noskaidrotas pāris gadu laikā.
18. oktobrī, piedaloties Vācijas Karavīru kapu kopšanas savienības pārstāvim Baltijas valstīs Peteram Lindausam, ekshumētie kareivji tika pārbedīti Pirmajā pasaules karā kritušo vācu karavīru kapos. Jaunizveidotā brāļu kapa iesvētīšana paredzēta vēlāk. Trīs karavīri, par kuriem droši zināms, ka viņi bija latviešu leģionāri, tiks pārbedīti Lestenes jaunizveidotajā latviešu leģionāru memoriālā.
