Tuvojoties Ziemassvētkiem, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie gaida dāvanu maisu. Saeimas «vecīši» šonedēļ parūpējušies, lai pārsteigums būtu gana efektīvs.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie gaida dāvanu maisu. Saeimas «vecīši» šonedēļ parūpējušies, lai pārsteigums būtu gana efektīvs.
Apspriežot nākamā gada budžetu, izdarītas deviņas būtiskas izmaiņas un nopietni grozījumi likumos. Iepriecina uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana par trīs procentiem – tas neapšaubāmi veicinās Latvijas ekonomikas attīstību. Savukārt sliktas ziņas autovadītājiem: no nākamā gada 1. janvāra ikgadējā transportlīdzekļu nodeva tiks palielināta vidēji par 50 procentiem.
Vislielāko pārsteigumu saņēmuši azartspēļu firmu pārstāvji: Saeimas «TB»/LNNK deputāti steidzamības kārtā «dabūja cauri» grozījumus likumā par azartspēlēm, izsaucot spēļu elles kuriķu protestus, – ne tik daudz par to, ka parlamentārieši nolēmuši palielināt nodokļu likmi par katru spēļu automātu no 420 līdz 600 latiem gadā, bet par nodokļu likmes teritoriālo izlīdzināšanu. Tas ir, nodokļu slogs kļūs vissmagākais tieši lauku teritorijās, kur atskaitījumi var palielināties pat par 70 procentiem. Pat finansu ministrs G.Bērziņš prognozē, ka naudas pieplūdums valsts budžetā no šā biznesa var samazināties pat par 30 procentiem, jo jāparedz, ka tiks samazināts «vienroču bandītu» un citu naudas kāšanas mašīnu skaits. Savukārt azartspēļu biznesa pārstāvji lēš, ka lavīnveidīgi par 30 procentiem vajadzēšot samazināt darbinieku skaitu. Vai no tā visa ieguvēja būs valsts, tās iedzīvotāji?
Visumā humāna ir daļas deputātu argumentācija: sākot no 1998. gada spēļu automātu skaits Latvijā ļoti strauji palielinājies, tādēļ jaunajam, hipertrofētajam nodoklim zināmā mērā būtu jāaptur spēļu automātu skaita tālākais kāpums. Tomēr apbrīnojami ir tas, ka grozījumi «uzcepti» rekordīsā laikā – tikai desmit dienās. Turklāt nerēķinoties ar tik autoritatīvas institūcijas kā FM Azartspēļu uzraudzības inspekcija viedokli: tās speciālisti uzskata, ka tik krasi izdarīt labojumus nodokļu likumā ir bīstami. Kaut vai tādēļ, ka praktiski visām azartspēļu firmām ir ārzemju partneri, tādēļ to profesionālās asociācijas biedru gatavība vērsties ar sūdzību ES struktūrās var lieku reizi starptautiskā līmenī saduļķot Latvijas tēlu: visticamāk, ka pasaule nesapratīs tik gigantiskus nodokļu lēcienus.
Ne mazāk aizdomīgi ir tas, ka Saeimā pieņemtie grozījumi lielos kazino skars salīdzinoši maigi, jo spēļu galdiem nodoklis palielināts tikai par 10 procentiem. Var jau būt, ka tā ir tikai sagadīšanās, taču parasti nekas nenotiek tāpat vien, turklāt neafišēti zināms, ka Latvijas azartspēļu tirgū gatavojas ienākt trīs firmas, no kurām divām «kājas aug» Krievijā, bet trešajai – Igaunijā…
Protams, šis precedents ļauj cerīgi saberzēt rokas puritāniskāk noskaņotus iedzīvotājus un viņu kvalificētāko daļu – psihologus. Jo būtībā azartspēles ir tāda pat atkarība kā alkoholisms vai narkomānija, vienlīdz stipra. Tikai spēļu ellītes «iesūktos» nemana vārtāmies grāvmalās vai kaifojam sabiedriskajās tualetēs, tas ir, viņu kaite vismaz ārēji nav tik sociāli bīstama līdzpilsoņiem. Tajā pašā laikā par šīs atkarības upuriem kļūst arvien vairāk cilvēku, turklāt tieši no jauniešu, pusaudžu vidus. Tādēļ ārsti psihologi apsveic nodokļa palielināšanu spēļu biznesam, jo, viņuprāt, tā ir joma, kur darbības ierobežošana var nākt tikai par labu. Vienlaikus mediķi neuzskata, ka nodokļu palielināšana būtiski mazinās azartā kritušo spēlmaņu skaitu, tas vienīgi mazinās ilūziju, ka azartspēles kļuvušas pieejamākas.
Lai gan ziņu par to, cik cilvēku Latvijā cieš no azartspēļu atkarības, nav, ir toties zināms, ka, piemēram, Jelgavā vien darbojas 13 azartspēļu firmu, kas «pārtikušos jelgavniekus» slauc vienlaikus ar 264 spēļu automātiem. Lai gan šis ir īpašniekiem ienesīgs bizness, reāls labums atlec arī pilsētas budžetam: šogad desmit mēnešos kasē ieskaitīts 22 731 lats. Tiesa, šī nauda nav īpaši «iezīmēta», bet gan saplūst ar pārējo naudu, kas tiek izlietota pēc pilsētas tēvu ieskatiem. Turklāt pilsētas budžetā procentu veidā nonāk tikai neliela daļa no spēļu automātu nodokļiem – lauvas tiesa bezpersoniski papildina valsts budžetu, netikdama novirzīta kādam noteiktam mērķim. Bet vajadzētu: mediķi uzskata, ka šā nodokļa naudas lielākā daļa būtu jāatvēl sabiedrības garīgās veselības aprūpei. Savukārt, piemēram, Igaunijā nodokļi par spēļu automātiem tiek īpaši novirzīti kultūrai: Valgā par Tallinā iekasētajiem azartspēļu nodokļiem uzcelts jauns kultūras nams.
Nodokļa kraso palielinājumu sabiedrība uztver neviennozīmīgi. Lielāka vienprātība valda attieksmē pret azartspēļu koncentrēšanu atsevišķās spēļu ellēs, kaut tādā veidā mazinot šīs sērgas bīstamo pieejamību: nav normāli, ka lauku veikaliņš nereti velk dzīvību, tikai pateicoties alkohola tirdzniecībai un no kakta uzglūnošajam «vienrocim bandītam», kas aplaupa galvenokārt mūsu bērnus, atbrīvojot viņus gan no naudas, gan no daudzām morālajām vērtībām. No šāda aspekta raugoties, milzīgais nodokļa palielinājums var būt svētīgs – kā filtrs. Taču kā ir ar valsts morālajām saistībām attiecībā pret azartspēļu organizētājiem, kas kā nekā arī ir uzņēmēji? Varbūt parlamentāriešiem padomā sabiedrības sanitāru lomā praktizēties arī turpmāk, piemēram, pamatīgi uzskrūvējot alkohola, tabakas nodokli? Tas liecinātu par slavējamu konsekvenci. Ja konsekvence netiks ievērota, tad no Saeimas nama atkal būs sajūtama kāda «smalka» aprēķina smaka…
