Maija nogalē Jaunsvirlaukas pagastā strādāja pieci sabiedriskās organizācijas Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas biedri. Viņi sakopa un restaurēja brāļu kapus, kuros apglabāti padomju karavīri.
Maija nogalē Jaunsvirlaukas pagastā strādāja pieci sabiedriskās organizācijas Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas biedri. Viņi sakopa un restaurēja brāļu kapus, kuros apglabāti padomju karavīri.
Sabiedriskā organizācija radīta, lai apvienotu karavīrus, kas piedalījušies karadarbībā.
Kā pastāstīja tās priekšsēdētājs Adu Adujevs, kapi Jaunsvirlaukā līdzīgi kā citviet Latvijā izveidoti pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad meklētāju grupas izraka stihiski apbedīto kritušo kareivju mirstīgās atliekas un pārapbedīja tās speciāli izveidotās vietās, atbilstoši iekārtojot, uzliekot pieminekļus un piemiņas plāksnes.
Vēl tagad speciālas vienības meklē karā kritušo karavīru apbedījumus. 5. maijā vienības “Vitjaz” dalībnieki Tāļa Ešmaņa vadībā Saldus rajona Pampāļos atrada apbedījumu ar 220 kritušo kareivju mirstīgajām atliekām. Trīs kritušos varēja atpazīt pēc personiskajām lietām – medaļām, žetoniem.
Latvijā padomju karavīru kapi lielākoties ir nesakopti, dažviet ieauguši zālē un krūmos. Bet tur guļ dažādu tautību kareivji, arī latvieši. Karš ir politikas turpinājums. Reti kurš pēc labas gribas gāja ar ieroci pret citu cilvēku. Karavīram bija jāpakļaujas varai, un izvēle bija vienkārša – kurš pirmais izšaus, tas izdzīvos.
Kara veterānu asociācija turpina meklēt un sakopt kareivju apbedījumu vietas. Tā lūgusi atļauju arī Jaunsvirlaukas pagastā sākt darbus un saņēmusi atbalstu. Pagasts atvēlējis guļasvietas labiekārtotās istabiņās skolas internātā, meklētājiem nodrošināta ēdināšana. Taču viņi atceras arī citādu attieksmi, kad līdz darba vietai bijis jāmēro piecus kilometrus garš ceļš vai arī naktis jāpavada teltīs pie kapiem.
Organizācijas biedri priecājas par sakopto Jaunsvirlaukas pagasta vidi un atzīst, ka tur jūtama saimnieka roka. Arī apkārtējo cilvēku attieksme ir pozitīva. Priecē, ka brāļu kapi arī ir kopti. Pagājušajā gadā salabota koka sēta apkārt apbedījumiem, katru gadu tiek norīkots kāds cilvēks, kas rūpējas par apkārtnes sakopšanu, stāsta Jaunsvirlaukas pagasta izpilddirektors Andris Geidāns. Pašlaik galvenie uzdevumi ir restaurēt piemiņas plāksnes un ar melnu krāsu iezīmēt tajos iekaltos burtus, kas gadu gaitā ir izbalējuši. Jau attīrītas un nostiprinātas apmales, nomainīta zeme, lai varētu iestādīt dekoratīvos augus. Visuzmanīgāk jāstrādā, atjaunojot kareivja skulptūru, jo tā vidū ir ieplaisājusi. Plaisu plānots aiztaisīt un pieminekli nokrāsot ar speciālu noturīgu krāsu. Lai visu paveiktu, vajadzīgi tikai labi laika apstākļi.
Pēc veterānu domām, labāk būtu, ja Latvijas puiši, kas tagad pilda savu pienākumu Irākā, būtu mājās un miermīlīgi kalpotu Latvijai. Tad viņiem nevajadzētu pārdzīvot ko līdzīgu “Afganistānas sindromam”, kas pat miera apstākļos neļauj aizmirst bijušo.
